Mazs zēns kādu dienu jautāja savai mātei:
- Kapēc tu raudi?
- Tapēc, ka esmu sieviete.
- Es tāpat neko nesapratu!
Mamma apskāva zēnu un sacīja:
- Tu nekad to nesapratīsi...
Tad zēns jautāja tēvam:
- Kapēc mamma dažreiz raud bez redzama..iemesla?

- Tapēc, ka sievietes bieži raud bez iemesla,
atbildēja tēvs.
Zēns izauga, kļuva par staltu izskatīgu vīrieti, bet nevarēja pārstāt brīnīties: "Kapēc sievietes raud?"
Visbeidzot viņš jautāja Dievam:
- Kapēc sievietes raud?
Un Dievs atbildēja:
- Iedomājis sievieti, es vēlējos lai tā būtu ideāla.
- Es devu tai plecus tik spēcīgus, lai turētu visu pasauli, un tik maigus, lai pieturētu bērna galviņu.
Es devu tai garu tik spēcīgu, lai izturētu dzemdības un citas sāpes.
Es devu tai sparu tik spēcīgu, lai tad, kad citi krīt,  sieviete iet uz priekšu un nesūdzoties rūpējas par pakritušajiem, slimajiem un vājajiem.
Es devu tai maigumu mīlēt bērnus jebkuros apstākļos, pat ja tie dara sievietei pāri.
Es devu tai spēku atbalstīt vīru, neskatoties ne uz kādiem tā trūkumiem.
Es izveidoju to no ribas, lai viņa sargātu vīra sirdi.
Es devu tai gudrību, lai sieviete saprastu, ka labs vīrs nekad un nekādos apstākļos tīšām nedara pāri, bet dažreiz pārbauda tās drosmi un izlēmīgumu nostāties viņam blakām bez ilgas domāšanas.
Un visbeidzot, es devu tai asaras, un tiesības tās lietot kad un kur tas ir nepieciešams.
Un tev mans dēls, ir jāsaprot, ka sievietes skaistums nav nedz apģērbā nedz kosmētikā, pat ne frizūrā vai manikīrā. Skaistums ir sievietes acīs, kuras atver durvis uz sievietes sirdi - tās vietas, kur mīt mīlestība.