Sēņošanas popularitāte apliecina, ka cilvēkiem patīk pamest ierasto vidi un doties mežā, elpot svaigo gaisu un izstaigāties. Vai mežs sniedz tādu pašu gandarījumu, ja tas ir darbs un ikdiena, jautājām Pārventas mežniecības mežsargam Aivaram Bergmanim. Viņš piekrīt, ka mežs ir relaksācijas vieta, taču atzīst, ka apziņa par darbu reizēm to traucē.
,,Cilvēki, kas atbrauc uz Ozolu biotopu Kabilē, ļoti priecājas un stāsta, ka tur ir laba aura. Tur strādājot, redzu, kas vēl jādara, jāsakopj, domāju, kādi līdzekļi būs nepieciešami, un šo auru vairs tik ļoti nejūtu."
A.Bergmanim lielāko gandarījumu sniedzot kociņu stādīšana pavasaros un jaunaudžu kopšana. ,,Pēc padarītā darba tu redzi, ka jaunaudze izskatās skaisti. Tas dod gan enerģiju, gan gandarījumu," viņš saka.
Strādājot par mežsargu, Aivars novērojis, ka oši atņemot enerģiju jebkurā vietā. Tāpat vienam koks var traucēt, citiem radīt prieku. Viņš min piemēru par vecu papeli, kas augusi kādas mājas pagalmā un ar saknēm bojājusi ēkas pamatus. Tā nozāģēta un uztaisīti soliņi, kas priecē gan pašus, gan citus. ,,Tā mēs kokam, kas jau nokalpojis, nīkuļo, varam dot otru dzīvību," saka A.Bergmanis.