Tu ej un priekšu,bet neatskaties atpakaļ,
Vai spodra saule spīd vai pērkonlietus līst..
Ej! nedomā ka robeža ir,kur debess satiek zemi,
Ir tikai katram mūža daļa,ar ko Tu kādreiz arī biji,
Un palicis vēl laika sprīdis,ar ko Tu tālāk ceļu iesi..

Ej dzīves ceļu iesākto,bet nepabeigto,ko liktens devis,
Uz mirkļi apstājies! un tomēr mazliet apkārt apskaties...
Varbūt kāds Tev pa pēdām iet,un panākt grib,lai kopā iet..
Lai abiem kopā iet to dzīves taku grūto gan kopā atpūsties,
-Tu vari ceļu šo pat skriet,bet neaizbēgt,ko liktens lēmis..

Bet tomēr apstājusies labi otrā ieskaties,un klusi uzprasi;
-Uz kurieni! pie kā viņš iet?Vai tikai grib tas pakaļ skriet?
Vai roku roka tālāk iet un smiet un kādreiz arī kopā paskumt,
-Ir dzīves ceļu,taisno,gaišo vai līkumoti tumšo vieglāk - iet,
Iet divatā!un aizā neiekrist ko ieskauj krasti,iet un nepaklupt..