22.aprīlis. Saimniekam parādījies slikts ieradums — slēpt savas kurpes uz balkona vai uz skapja. Šodien saodu tās pieliekamajā, kaut kā atspiedu vaļā durvis un tomēr tiku tajās iekšā.
23.aprīlis. Beigas — rīt mani vedīs kastrēt… Palieciet sveikas, manas mīļās! Žēl, ka mazs nenoslīku!
5.maijs. Sen neesmu neko rakstījis, jo operācijas vietā saimnieki mani ar elektrisko vilcienu aizveda simt kilometru no pilsētas un izmeta mežā. Satiku straujus puišus no vietējā ciema, satusēju un tikai vakar atgriezos mājās. Visi bija šokā aiz prieka, īpaši saimnieks.
7.maijs. No rīta pastaigājos pa balkonu un nejauši nojaucos lejā. Krītot otrajā stāvā pamanīju tīri neko kaķenīti. Kad sadzīs plecs, būs jāaiziet iepazīties.
11.maijs. Saimniekiem prieks — saimniece dzemdējusi dvīņus. Tad nu gan notikums. Nez kāpēc atstājuši visu metienu, nevienu nav noslīcinājuši, nedz arī citam atdevuši. Laikam pārdošanai.
18.maijs. Šodien izteicu Minnai priekšlikumu, un viņa uzreiz bija ar mieru. Mēs apprecējāmies un uzreiz izšķīrāmies. Cik pasaule tomēr ir jauka!
Keywords: Žēl1, ka mazs nenoslīku0
Cik pasaule tomēr ir jauka! Cik labi ka esmu es brīvs.
..lika neviltoti pasmaidīt..par dvīņiem un to ka atstāja visu metienu ..bet patiesībā pārdomu izraisošs stāsts
Ļoti, ļoti forš gabals.
Super !Cilvēku dzīve kaķa acīm'
Kaut katrs varētu ar tāda veida humoru uztvert šis pasaules lietas ,kā šis nenoslīkušais.