Vannas istabā viņa nometa slapjās drēbes, iekāpa vannā un atgrieza dušas krānu. Siltais ūdens strāvoja pāri pleciem un krūtīm, radot kaut ko negaidītu – vēlmi, kas dzima viņas būtības dziļumos.
    “Es esmu kā noburta, kas ar mani notiek? Es vēlos šo vīrieti, jā, es to vēlos!”
    Viņa ilgi kavējās vannas istabā, mēģinot izprast savas pārsteidzošās jūtas. Uzbudinājums pārņēma viņu tik spēcīgi, ka viņa nodrebēja.
    Tad vīrietis, pienācis pie durvīm, pieklauvēja.
    “Vai jūs tur vēl esat? Atsaucieties, citādi man jāsāk baidīties, vai ar jums nav noticis kas ļauns!” viņš lūdza.
    Atbildes nebija, bet durvju aizbīdnis sakustējās un durvis atvērās.
    Tur viņa stāvēja, ietinusies viņa halātā, valgiem matiem un baiļpilnām zilām acīm, kurās dega kaut kas…. Viņas seja bija bāla, saspringta.
    Viņam kļuva karsti. Jau tad, kad viņš viņu, lietus samērcētu, ieraudzīja uz ielas, kāda iekšēja nojauta viņam teica, ka šī sieviete ir īsta. Visīstākā, tā kura deg un kvēlo un arī vīrietim liek degt un kvēlot.
    Vīrietis piegāja pie viņas un saņēma plaukstās viņas seju.
    “Jūs… Tā esat jūs. Man jūs vairs neesat nepazīstama. Es jūtos tā, it kā pazītu jūs visu mūžu.”
    “Es….. es nesaprotu, kāpēc, bet jūtos tāpat. Man jau ir silti, patiešām. Paldies par jūsu rūpēm! Nu man laikam jāiet…..” ne visai pārliecinoši viņas lūpas izrunāja vārdus.
    Vīrietis saņēma viņas roku.
    “Ko jūs teiktu, ja es uzvārītu mums abiem kafiju? Domāju, ka tā noderētu, jo es galu galā arī neesmu pārāk sauss….” ar smaidu viņš izteica savu lūgumu, saņemot viņas roku.
    “O, atvainojiet, jūs rūpējāties par mani, bet pats taču arī esat samircis! Kāda gan es varēju būt tāda egoiste!” viņa pavisam samulsa no viņa pieskāriena, bet reizē tas viņā uzvilnīja tādas alkas, ka viņa sakodīja lūpas līdz asinīm.
    “Nāciet te, pie kamīna. Kamēr jūs bijāt dušā, arī es kaut paspēju padarīt. Vēl gan īsti labi nedeg, malka slapja, bet pēc brīža jau kļūs siltāk. Sēdēt varat šajā krēslā, tas gan ir vecs, bet man ļoti mīļš, jo tajā parasti sēdēja mans tēvs. Un te būs jūsu kafija!” viņš pasniedza viņai tasi ar brīnumaini smaržojošo dzērienu.