Pasaulē viss notiek pēc visuma likumiem. Visuma likumus pārkāpt nav iespējams. Protams, savu dzīvi cilvēks veido pats. Cilvēks var godīgi kāpt kalnā, darīt labu pasaulei un pildīt savu misiju. Vai arī darīt ļaunumu un traucēt citiem. Visuma likumi ir tie, no kuriem cilvēks nekad neaizbēgs. Visuma likumi nosaka cilvēkam atalgojumu par visiem izdarītiem darbiem un nedarbiem. Nav nekā, kas nosaka cilvēka dzīvi no sākuma līdz galam. Cilvēks pats visu nosaka. Viss, kas notiek ar cilvēku, ir viņa paša darbības rezultāts. Jautājums, tad kāpēc cilvēkam dažreiz nākas ciest par to, ko viņš it kā nav darījis? Vai arī cilvēkam virsū pēkšņi nogāžas vērtīgs mantojums, kuru viņš it kā nav pelnījis? Interesanti, bet jēdzīgas atbildes uz šiem jautājumiem varam iegūt tad, kad pieņemam, ka dzīvojam šeit jau daudzus miljonus gadu (principā kopš visuma radīšanas brīža).

Nav tās nekādas muļķības

Muļķības. Nav nekādu likumu. Dzīves ritējumu cilvēkam nosaka viņa paša tādu vai citādu darbību rezultāti. Pārējais ir māņticība un tumsonība.