Vīrs pārrodas mājās no komandējuma. Sieva šim pasniedz brokastis gultā, bet vīrs izskatās neapmierināts. Sieva šim jautā kas par vainu, vīrs negribīgi atbild: nu lūk, tu man esi uztaisījusi gardas brokastis, pasniegusi gultā, bet vai tad nevarēji uz tās paplātes kadu puķīti uzlikt? tas ta, sīkumiņš, bet patīkami!
Sieva neko nesaka. Pusdienas, sieva uzklājusi galdu, n-tie ēdieni garšīgi pagatavoti, uz galda vāze ar milzīgu puķu pušķi. Vīrs atkal neapmierināts. Sieva jautā kas par vainu.
V: nē, nē, viss normāli.
S: nē nu pasaki tomēr.
V: nu labi, paskat tu te tādu galdu esi uzklājusi, bet varēji taču tos ēdienus ar kādu pētersīlīti vai dillīti izgreznot, sīkumiņš, bet patīkami.
sieva atkal neko nesaka, notur dusmas sevī. Vakariņās abi iet uz restorānu. SIevai mugura vakarkleita, vīrs uzvalkā atkal neapmierināts.
S: nu kas ar tevi atkal ir?
V: nee, nee viss ir ok, neuztraucies
s: es taču redzu ka nav, kas ir?
V:nu Tev tik skaista kleita, bet nu varēji kādu brošiņu piespraust, kādu kaklarotu aplikt. Sīkumiņš, bet patīkami
sieva jau nenoturās: zini, mūsu kaimiņam loceklis par 2cm garāks, sīkumiņš, bet patīkami!
nu,mīļie,jaukie,nekaitiniet sieviņas!