Buciit,vai zini ko? Es gribu Tevi. Zel,ka tas nav iespejams...sajust Tevi tagad un tuuliit... Tavus glastus un maigos lupu pieskarienus... Tu esi taalu projam no manis,un es-no Tevis... Kapec sirds sapes saraujas 4okuraa par to domaajot? Atkal ir iestajies klusums... Zemi paarwalcis kaarteejais ziemas putenis un viss nu jau ir balts un dzestrs... Maaksliigo laternu gaismaa vizulo sniegparslinjas... Bet es nekustigi sezju un gaidu... Gaidu nakamo sniega plusmu, nakamo kristalinju no debesim, gaidu Tevi... Bet viss ir paaraak kluss un mierigs...pat paaraak... Nekas neliecina ne par sniega uzbrukumu, ne Tavu atnakwanu,bet es turpinu gaidiit mierigi seezot...starp sniega kupenaam...gluzi ka maza,izgaismojowa laterninja kur Tev atdurties,ja nu kas... Tu nenaac... Sniegs ari pie manim vairak nesteidzas... Mana dveesele pacelas augwaa...nu es pati varu Tevi apciemot! Zini? Es tagad laizos kaa sniegpaarslinja...  Dievinjw iedeva man spaarnus... Esmu pie Tevis, buciit, neraudi! Es sasildiiwu Tavu dveeseli, palikwu muzjam ar Tevi kopaa. Katru riitu maigi modinaawu ar skuupstu uz pieres, sirds un dveeseles... Maigi samiiljowu un... aizlidowu... Liidz naakamajam putenim...bet apsoli,ka gaidisi... Spiitiigo paarslinju kauju, ziemas kartejos dzestros riitus, mazu, puukainu engeleenu no debesiim... Buciit, neraudi, pasmaidi, es atnaakwu driiz, es apsolu!