Ievads.
Vai tu kādreiz esi mīlējis tik stipri, kad lēnām zaudē saprātu?
Tu jūties vajāts sapņos, dzīvē, greizsirdības apmāns tevi padara haotisku?
Kad mīlestība tevi pārņem  pilnībā, zūd realitātes un fantāzijas sajūta, un viss ko tu vēlies ir
šis īpašais cilvēks, un tevi pārņem tik miegains vājums.
Un tad viss ir viņa rokās, ko ar tevi darīt, pieņemt tevi savā sirdī,
vai arī  izmantot savos ļaunajos nolūkos, piekrāpt un salauzt,
Iesaistot tevi savā neprātigajā mīlas spēlē,kurā uzvarēs tika tas,
kurš ātrāk pārstās just, bet ja nepārstāsi, tad sajuksi prātā no neprātīgas mīlas kaisles.
Mīla ir pati stiprākā un brīnišķīgākā sajūtas uz pasaules,
ar kuru nevajadzētu spēlēties, jo tā nogalina vājākos spēlētājus.
Bet tomēr, daži izvēlas šī spēka tumšo pusi izmantot ļaunprātīgi,
nedomājot par sekām un citu jūtām.
_____________________________________________________________

Mana mīļotā atsaucies,
vai tu mani vēl dzirdi?
kādēļ gan manā sapnī,
tu vien kā vīzija vīdi?

Tomēr redzu no gabala,
manās atmiņās tu vēl vāji spīdi.
Bet kādēļ gan cita sapnī,
tu vakarnakt klīdi?

Svešas rokas tevi skāra,
viņa lūpas teica melīgus vārdus.
tu padevies, lāvies,
viņa krūtīm tu tuvu kļāvies.
un negaidot ilgi,
pie viņa lūpām klāt rāvies.

Sirds man aizdegās neprātā,
mirkļa paralizēts,
es kļuvu bāli stīvs.

Esmu tavas nodevības apmāts,
sāpju vajāts,
nespēju būt no tā brīvs.
Kā gan no šīs mīlas indes,
vēl spēju būt dzīvs?

Šī ir tā pūstošā rēta,
kuru tu man cirti.
Kādēļ nodevi, piekrāpi,
atsaucies beidzot,
vai dzirdi?

'' Mana mīla ir ilūzija,
manī ļaunas kaisles mīt.
pie manām kājām pat stiprākie,
no mīlas reibuma krīt.

Mana sūtība vienkārša:
tavu sirdi melos vēlos pīt.
un kad tu noticēsi,
mani iemīlēsi,
tevi kapā vēlos dzīt.

Liecies tu vēl dzīvs,
sapŗāts tev lēnām projām slīd.
bet nebaidies,mīļotais.
tevi naktī,
tavā sapnī,