Ieplīsušais trauks!
Kādai vecai sievietei Ķīnā bija divi lieli trauki, kas bija iekārti kārts galos, kuru viņa nēsāja sev uz pleca. Vienam traukam bija plaisa, tajā pat laikā otrais bija nevainojams un allaž pārnēsāja visu ūdeni. Garā ceļojuma laikā no strauta līdz mājām ieplīsušais trauks bija tikai līdz pusei pilns.
Diendienā tas turpinājās veselus divus gadus: sieviete uz mājām pārnesa tikai pusotru ūdens trauku. Protams, ka veselais trauks ļoti lepojās ar saviem panākumiem. Bet nabaga ieplīsušais trauks kaunējās no sava trūkuma; viņam bija žēl, ka viņš pildīja tikai pusi no sava darba. Pēc diviem gadiem visa tā, kas tika vērtēts kā rūgta neveiksme, vienā dienā viņš avota malā uzrunāja sievieti.
«Man ir tāds kauns, ka plaisas dēļ manā sānā ūdens nemitīgi izlīst, ejot pa ceļu uz mūsu mājām.»
Vecenīte pasmaidīja: «Bet vai tu esi ievērojis, ka tavā takas pusē aug ziedi, bet otrā trauka pusē nē? Tas ir tāpēc, ka es allaž esmu zinājusi par tavu trūkumu, tāpēc iesēju puķu sēklas tavā ceļa pusē, un katru dienu, atgriežoties atpakaļ, tu tos laisti. Divu gadu laikā es varēju vākt šos ziedus un izpušķot galdu. Ja tu nebūtu tāds, kāds tu esi, tad nebūtu arī šī skaistuma mājas izpušķošanai.»
Katram no mums ir kāds unikāls defekts. Bet šīs plaisas un spraugas veido mūsu kopīgo dzīvi tik interesantu un vērtīgu. Jums jāpieņem cilvēki tādi, kādi viņi ir, meklējot viņos labo.
Visiem maniem dīvainajiem draugiem:
Neaizmirstiet ieelpot ziedu aromātu Jūsu ceļa pusē. Visiem draugiem, kuriem ir ieplīsis sāns, jo tikai pats Dievs zina, cik mēs tādi esam.
.Vispirms esot jāmīl sevi ,tad mīlēsim arī Pasauli un Pasaule mīlēs mūs.Dažam tā pašmīlestība ir pimajā vietā,cits to apgūst ,kad punu jau gana.Bet tā nu tasir-kādi esam mēs-tā citi attiecas pret mums.Paldies par atziņām un klipiem
Es zinu, Vilciņ V (Tu jau nojaut ,kas ir aiz tā V) ir daudzas lietas, ko mums vajadzētu arī pašiem sev atgādināt biežāk
Šoreiz- pilnīgi bez nozīmes teksts Tavs vai- ne Tavs,
bet- ..............tajā pateiktais..............
visi vārdi te šķiet tukši.
(par vienām asociācijām jau Tev rakstīju, nu ir nākamās: lasot Evansa "Vilku lokā" )
Tas bija veltījums tieši man un tieši šorīt. Paldies!
Neierasti no tevis lasīt šo nezcik reizes netā muļļāto textu
Ta jau kautkur bija dzirdēts...
Ar to mēs esam unikāli, ka esam tik dažādi. Ar savām dīvainībām, trūkumiem..Ja pasaulē viss būtu perfekts, nebūtu interesanti, būtu vienmuļā dzīve, viss pēc plāna, iepriekš paredzams un ieprogrammēts.