bet pa dzivi esmu ists cilveks...esmu gatavs nogalinat......par savu mieru.......

virtualais sudins ...tas esmu es..apupet

seit cilveks nav nekas...neka personiga...bet ir jabut vardam uzvardam....foto...

tas tev .... neddusmojies es te akstos...amigos noteikumos rakstits neka personiga.........                         http://www.youtube.com/watch?v=WrVgCCUQ3fQ

Par robežām gribas runāt arī vienā citā lietā un tā ir fanošana. Nesen nejauši iemaldījos florbola finālspēlē, par kuru pēc tam, sev par lielu izbrīnu, redzēju sižetu arī „Panorāmā”. Pilna zāle skaļi aurojošu, aplaudējošu un kājas rībinošu cilvēku, starp kuriem es jutos kā „nepareizajā filmā”. Fanu rindās pamanīju vairākas skaistas meitenes, kas, cik sapratu, bija florbolistu draudzenes un tomēr arī viņas mani nepārliecināja. Es nekad neesmu sporta spēlēs skaļi kliegusi: „Ma-la-či!”, arī tad nē, kad mans draugs iesita izšķirošos vārtus. Nu, nepiesien manu sirdi tas, kā vesels bars sasvīdušu vīriešu dzenā pa laukumu vienu mazu bumbiņu. Iespējams, tā ir mana robeža