"Arī eņģelītim bija māte,
bet tad-Debess sadalījās,
un eņģelītim tapa divi vecāki.
Un katrs rāva uz savu pusi,
un katrs skoloja pēc sava prāta.
Un tad,kādā strīda karstumā-
eņģelītis izmuka,aizmuka,un
devās plašajā Visumā radit,
pats savas
teiksmas un vēdas."

es jau varetu kadas  dzejas ridas radit bet ...nau jau   neviena kas mani   iedvesmotu chovakarr ta sakot ...

Es esmu pārāk nepacietīga, lai rakstītu dzeju, es pasaku visu uzreiz, kā ir! Bet vispār jau varu mēģināt arī dzejā----

Vārds tik viens, man dots no mātes
Sandas vārdā saukta es.
Lai šai straujās dzejas vārsmas,
Palīdz Tev pie sarakstes! (Maxim)

Tāpēc, dzeju, Sandra, nevar visi rakstīt...tikai tie, kas gatavi atvērt sirdi. Protams par talantu neaizmirsīsim...

es pazistu enģeļus , tie nepazist bailes. Varbut tas nebija engelis ja reiz izbijas.

Jaa sandra ta vins gan irr ....ari dzive mes reizem nemakam pastastit kaa eks jutamies kas sirdi sap kas kaichh un ...kas liek dvesleij ar sparniem lidot ...nujaa ta ir viena pachizteiksanas izpausme kas cilvekiem par laimi ir dota viena no .

Par dzeju runājot.....man nesen viena kliente uzdāvināja grāmatu ar savu dzeju, es pārnesu mājās skatos uz to grāmatu, neuzdrošinos lasīt, pēc tam jau izlasīju, bet sajūta tāda, ka lienu dvēselē iekšā! Un vispār.....apbrīnoju cilvēku drosmi, kas savu sirdi var izlikt tik droši publiski, es jau arī daudz ko runāju, bet līdz zināmai robežai un ar dzeju tomēr ir savādāk, jo tajā atspoguļojas daudz dziļāka cilvēka būtība!

Alberts, ļoti labi pateica..

Ietreigdamies ar 120. Judzem stundaa lielu atrumu .... ...taa pamatiiigi pakauseja ...njaa  

Ar eņģeli viss ir kārtībā, viņš mazliet pakausē ledu!

Tas bija nesaprasts eņģelis.

Es Sandra nerakstu dzeju ...es to Veltu sievietem   ...saur   emociju un kaisles stigu skarts es paschiedvesmojos un tad tas Rodas ...Naak un dzimst ...ka dzejolis no Sirds ....Wiva zina vairak ko sacit .

Principā Sandai ir sava daļa taisnības( paliela).

Vispār kaut kur pamatdoma vēsta par intravertu cilvēku, kas cenšas visu paturēt sevī!

Kritiku ņemšu vērā nākotnei, tas gan nenozīmē, ka sākšu aktīvi rakstīt dzeju, man vienkāŗši šad tad patīk, ko uzrakstīt savam priekam, bet kritika ir laba lieta, ja vēl kritika ir konkrēta un konstruktīva tad, jo īpaši.

Eņģelis uzklausa un paņem savā sirdī jūsu sāpes.un tad traukdamies  zvaigznēs atdod jums tās kā cerību...kā krītošu zvaigzni...viņš sadeg lai aizdegtu cerību mūsu sirdīs...

Klau, Maxi, nemaz nezināju, ka esi tāds dzejas eksperts! Es Tavu dzeju neesmu manījusi, nu neesmu jau te visu laiku, laikam kaut ko palaidu garām! Par cik es neesmu dzejas eksperts, man kaut kas patīk, man ir ko piedomāt, piemēram turpinājumu! Ja Eņģelis aizdedzināja spārnu, tātad, viņš ne tikai baltu var nokrāsot, bet vēl melnu, pelēku un mož kaut kur vēl var zibsnīt kāda dzirkstele! Un no kā viņam bail?

Man patika dzeja! ..Eņgelis krāsoja pasauli baltu...Enģelis taču balts, bet kā notraipīja debesis? Laikam tomēr bija ne tik balts, kā izlikās...Izbijās no sevis...un pārvērtās sniegā...
Sniegs izkusis un ...nevajadzēja viņam pārvērsties par sniegu...

nekas personisks bet tas beigas skan ...taa bal bala balaa ..la la la balaa lalaaa ..nau pietrukst ritmikas ...amm sakuma itka labi taa varetu but ...pirmas divas rindinas .,..un tad atkal tiek pieminets engelis ...tas nau jasaka visu laiku ...tas jau ir jasaprot ka iet runa tikai un vienigi par vinu ...tresas rindinas pirmo vardu svitrojam ...piektajisj rindinaij butu vardi jamaina atkla vards engelis pieminets araa to vardu . ; Pasauli krasoja baltu vien notraipija debesis ar savu sparnu , skatamies talak ...un mmm nau kautkas ...pedejas divas ridinas ...kautka neskan ...teikuma struktura kautkas pietrukst ...tas skan ka satstijuma teikums bet ta doma japasaka ar savdakiem vardiem ...vai saproti .

Protams, ka tas tā varētu arī būt... no malas jau ir labāk redzams. Paldies par vērtējumu.