Nesaku, ka es esmu pilnība, manas domas ir vispareizākās... Es tikai mācos...jau...gadus.../Sonjai/

Būtu mazliet jokaini, ja reāli dzīve būtu tikai viegla un sastāvētu tikai no patīkamā, tad jau mēs nekādi neattīstītos...Bet- , manuprāt, tā ir tikai normāla štelle- ir prieki, ir šaizes... nevis kaut kas nesams un stiepjams.. Bet- katram sava vēlme skaidrojumam un attieksmei.

Nu , tāpēc tie krusti jātaisa vieglāki - no putuplasta  

  Tas ir dzīves likums- "'Dzīve nevar un nedrīkst būt viegla."'
  Kas to nesaprot, tas neko nesaprot no KARMAS likuma. Tu šajā dzīvē esi nācis labot to, ko iepriekšējā dzīvē esi slikti darījis...Tas tad arī ir tas krusts, kurš tev ir jānes...

Tik dikti gribas kaut ko nest un stiept? Un sevi pacelt mocekļa kārtā?Kādēļ?Dzīve nav krusts, un dzīvē nav nekādu krustu staipīsana- ir pats process - dzīvošana. Visu pārējo- smagumus/vieglumus, krustus- stieņus -spirāles-dajebko- mēs piedēvējam sev un apkārtnei paši- pēc savas izvēles.

To krustu radam sev paši un paši nesam .Dažiem patīk sevi iztēloties par Dievu , ja citādi  nesanāk , tad vismaz krustu nesot .

Lily Upīte - dzīve nav krusts. Vārdu - krusts lieki arī nevajag vazāt.

Katram savs .Nest vēl tavu vai manu cits vienkārši nebūs spējīgs .

  Kādu krustu, kur tu redzi , ka cilvēkam jānes savs krusts.   Katra diena ir diena, lai to saņemtu ar prieku, jo tu nekad nezini, kas būs pēc mirkļa. Vieglāk , vieglāk jādzīvo.

                    

Dzīve ir bezgala vienkārša, tikai mēs visu gribam sarežģīt. Jo ilgāk atrodamies uz šīs zemes, jo skaidrāk saprotam, ka dzīve ir tikai jādzīvo. Visa pamatā ir pieredze. Mācies no tā ko dari, un dzīvot būs vieglāk.

Lai dzīve neliktos pārāk rožaina.......kādreiz jau der apstāties un padomāt,..kāpēc

Skaidrs, ka'katram  pašam ir savs krusts jānes...Neviens cits to nedarīs.