Es būšu laimīga par katru cenu,
Lai kādas likstas ceļā nestātos.
Es neļaušu tām uzsist augstu cenu,
Lai kādi mezgli dzīvē mezglotos! Es būšu laimīga, un, vējiņ, iepūt
Kaut gluži tukšā krūšu kabatā,
Gan saulītē, gan samirkusi lietū,
Kā krellēm apkrāvusies klapatām! Es būšu laimīga, jo es tā gribu,
Mans bērns tā grib un kaķis grib,
Un skumjās domas gaiņāšu ar stibu,
Lai acīs prieks un drosme zib.(I. Druva)
HA-un es arī esmu laimīga!
Keywords: dzeja18356
Tur tā ir ,ka savi laimi gūstam,citus bradājot.
Šitā jau tas drīzāk pēc karadarbības plāna izklausās vai piedraudēšanas, nevis- pēc laimīga cilvēka
...nu lai veicas !!!...
ok.....