Putniņi dzied, saule silda, sievietes met nost ziemas kokonus un.... Un tad sākas kaut kas traks.
Pludmales sezona vēl aiz mēnešiem vīd , bet sākās "Pavasara psihozes" saasinājums!
Sieviete sevi ilgi un piekasīgi pēta spogulī, terorizē savu otru pusi ar simtiem jautājumu par vienu un to pašu - "Vai tev nešķiet, ka esmu palikusi veca?" "Vai man uz dibena ir celulīts?" "Vai es labi izskatos?"
Vīrietis stoiskā mierā aiz avīzes noslēpies, kaut ko atbild,  nav nozīmes, ko, jo patiesībā viņa viedoklim nav pilnīgi nekādas nozīmes, ja Sieviete ir nolēmusi, ka viņa ir par resnu(1 cm pie apkārtmēra)  un ar briesmīgu celulītu (divas bedrītes uz gurna) Manuprāt normāli, nekas tur nebūtu jādara.
Un tad sākās - negludumu noslīpēšana, plaisu aizšpaktelēšana, visa kas atkāries pievilkšana un DIĒTA pāri visam. Sarunas par diētu rītā , vakarā , pusdienslaikā. Par to kā kura no draudzenēm tievē, sajūsmas kaucieni no vannas istabas, jo svari rāda 10g mazāk kā vakar, vienas salātlapiņas izsmalcināta skrubināšana, un vēl, un vēl....  Tievēšana pēc Atkinsona, pēc Pitkinsona, pēc vēl kaut kāda ...sona. Vīrietim vajag daudz iekšējā spēka, lai to visu izturētu nezaudējot mieru un veselo saprātu, bet pavasaris ir sezonāla parādība un "Pavasara psihoze " arī, viss ir pārdzīvojams.  Izturību mums un vairāk pašpārliecinātības Jums, Dāmas.