Kalnā atelpas nav.Kalnā vējš aizrauj dvašu.
Kā uz priežkoka sijām tev nav nostāvēt grūt ?
Sauli, tāles un aprīļa debesu plašumu
Tavās rokās, tavā skatienā jūt.

Un kad vēlu pēc pusnakts  miglu , biezu un mīkslu,
Sagriež kūpošās strēlēs kāds apgaismots logs,
Tad es  nebrīnos vairs,
      kur tu  ņēmi šo sīkstumu,
Tādu varenu spēku kā zaļojošs koks .

/ Olga Lisovska /
1960