Manas sen rakstītās banalitātes.

July 16 2012 23:28

test 52

Baltiem sniegiem aizsnieg domas,
Apsedz to, kas sirdī grauž.
Paliek tikai kapu kopas,
Skumjas tagad mierā snauž.

Aukstas asinis, vēl aukstāka sirds,
Nesilda izklaides, ne jūtu pirts,
Ļaunas domas, vēl ļaunāki darbi,
Maigā nav tik vārdi skarbi.

Prieks mirst, ja dzīve sūra,
Vadot dienas iekšpus būra,
Nomāktībā iekalts esmu,
Kurš dos dzīvei dvesmu ?

Vēlos tikai izkļūt laukā,
Atžirgt pēc Tavas pļaukas,
Pasmelt spēkus jaunai dzīvei,
Zaudēt važas, ļauties brīvei.

test 53

Aukstām lāsēm krīt asaru lietus,
Neredzam vairs saulesrietus,
Puteņojot uznāk skumju sniegs,
Arī sauleslēkts mums liegts.

Viena pēc otra, līgojot vējā
Krīt mūsu lapas pēdējā dejā,
Apsedz tās zemīti aukstu,
Pretim saulei paceļu plaukst.

Bet mana sirds auksta kļuvusi,
Siltums un saule tai zudusi,
Beigusies rudens nakts Tevi slavējoša,
Drīz to nomainīs ziema nāvējoša.

Keywords: dzeja18358

Only authorized users can comment

Comments (4)

Blocked profile July 17 2012 10:11

Nu super!

Kurzemniece E. July 16 2012 23:45

Un atkal kāda zvaigzne krīt.

Roberts V. July 16 2012 23:36

Pelniem nav nevainas, protams, ja tie nav karsti.

Kurzemniece E. July 16 2012 23:35

Runāsim pacilāti-ja Tev aukst ,apliec mani kā ,šalli,kad lieti list.SAgribējās pelnus kaisīt sev uz galvas?

Sign In

Login