Reiz kādā zemē dzīvoja kāds vīrs .Un sacerēja pasaku par veiksmi .Ne gluži pasaku ,pasakas ir ar laimīgam beigām,šeit viss citādi.
Veiksme ir kādas problēmas vai situācijas iepriekš neparedzēts, bet veiksmīgs atrisinājums. Veiksmes faktors bieži vien nosaka, vai būs labvēlīgs rezultāts vai tomēr nebūs.Taču mūsu gadījumā veiksme ir īpaša ,jo atrisinajums tieši tāds bijis ieplānots ,cik kādiem veiksmīgs ,cik kādiem  pilnīgi pretēji .
Aprobežoti ļaudis tic veiksmei, spēcīgi cilvēki – cēlonim un sekām.( Ralfs Voldo Emersons).Tātad ,-vai ticēsim pasakām ar ne tik labām beigām ,vai pievērsīsimies cēloņiem.

Laikā ,kad bez stingras tiesiskas aizsardzības palika neskaitāmi publiskie īpašumi-zeme ,uzņēmumi,dabas resursi..., to prata izmantot un pievākt savā paspārnē ietekmīgi politbiznesmeņi.Un kā maitu lijas salidoja rietumu kompānijas ,lai pievāktu savā kontrolē ienesīgākās nozares.Tas turpinās vēl šodien.Rietumnieki publiski ļoti smuki un saldi runā par tiesiskumu ,demokrātiju, u.c ,taču patiesībā ciniski izmanto vietējo sabiedrību.

Zviedru bankas pārpludināja LV ekonomiku ar lētiem ,viegli pieejamiem kredītiem,kam sekoja inflācija,un turpinās kredītu spiediens .Tiek izmantota nesakārtotā likumdošana ,mākslīgi uzdzītas nekustamo īpašumu cenas.Tas izdevīgi ,jo lielākus kreditus var piedāvāt.Viņi apzinājās sekas ,kādas sekos,un jau sākumā redzēja ,ka LV virzās uz finanšu katastrofas.
Bankas  vienalga būs ieguvējas -daudzi ļaudis kļuva atkarīgi no  bankām ,- bankas ieguva kontroli pār milzīgu daudzumu nekustamo īpašumu un biznesu .- LV valdība kluva atkariga no starptautiskajiem aizdevējiem.Šobrīd esam padarīti par parādniekiem ikviens no mums ,kopā ar valsti .

Piem ,Vācijā -ceturtā daļa aptaujāto ,bankas uzskata par noziedzniekiem .Būtu jāņem piemērs .Un tas pelnīti ,jo nauda nedrīkst būt prece ,kā to cenšas panākt bankas ,naudai ir jākalpo kā maiņas līdzeklim ,un tikai.Taču LV -banku Leiputrija-tie  var rakstīt pilnīgi pamatotus veiksmes stāstus paši sev un neuzmanīgiem klausītājiem.
Vidējā alga LV 330ls .Tas ir cipars ,kas iegūts,ietverot arī ,,treknās''algas ,kas vairāk  tuvu četrciparu skaitlim un uz augšu .No tā var secināt,realā situācija ir vēl bēdigāka.Pieņemot ,ka ģimenēs ar 2-3 ,vai vairāk bērniem,kopīgie ienākumi ir vien 500- 600-700ls vai nedaudz vairāk.Tas ir 100-170ls un + nedaudz vairāk uz galviņas !- un strādājošo ģimenēs!,laikā kad iztikas min.jau 177ls uz galviņas !Eiropas valstīs,nesaņemot iztikas min ,pienākas pabalsti ,mums turpretim šī ļauzu grupa tā ,kam visstingrāk raugās uz ,,pirkstiem'' ,lai būtu nomaksāts nodokļos katrs santīms,kas it kā pēc esošā likuma burta  pienākas .

Kam Tad ko tur brīnīties ,ja izdevīgāk vispār nestrādāt! .

Pērn caur banku pārskaitījumiem vien Latvijā ieplūduši 350 miljoni no ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem.Tad kāda vispār runa var būt par mūsu zemes ekonomikas atveseļošanos.Tērējam iepludināto naudu ,bet paši radīt to nespējam .

Nodokļi.Mums nodokļu sloga sadalījums ir atšķirīgs no lielākās daļas ES veco dalībvalstu, bet samērā līdzīgs citām jaunajām dalībvalstīm. Proti, turpat puse no visiem nodokļu ieņēmumiem pamatoti uz ienākumiem no darba, tātad sociālais nodoklis un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Līdzīgi ir arī ar patēriņu (lielākais uzsvars uz akcīzes nodokli, PVN), kas dod aptuveni 40% no visiem nodokļu ieņēmumiem. Bet ļoti maz tiek aplikts kapitāls, piemēram, ienākumi no akciju pārdošanas, depozītiem. Šis sektors ekonomikā nav adekvāti aplikts ar nodokļiem, bet tieši tajā piedalās vidējais un turīgais iedzīvotāju slānis ar saviem ienākumiem. Mūsu nodokļu sistēma vairāk pamatota uz iedzīvotājiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Jāizlīdzina nodokļu slogs, lai par līdzīgiem ienākumiem vai aktivitātēm būtu jāmaksā samērojami nodokļi, jāpārdala nodokļu slogs no algu ienākumiem uz patēriņu un kapitālu.Taču mūsu veiksmes stāstu autori ,nav tas viņu interesēs .

Un nobeigumā. Lai būtu jebkādas cerības uz veiksmes stāstu ,kas līdzinās pasakai ,tam tāpat kā pasakai jābūt ar laimīgām beigām .Lai beigas būtu laimīgas ,jālūkojas jau sākumposmā ,jālūkojas uz mūsu jaunatni ,uz izglītibu .Lai izglītība būtu pieejama ikvienam ,neatkarigi no naudas daudzuma ,arī augstakai izglitibai jābūt bezmaksas ,tā nevar būt peļņas objekts, lai gribam runāt par Valsts ,kā tādas ,veiksmes stāstu.Lai gribam lai mūsu nākotne paliktu ,strādātu un dzivotu paši savā zemē.