Kiprā, vīrietis uzturot abas, ij sievu, ij mīļāko. Tā, lai abām nekas netrūkst. Un arī tad, kad romāniņš  beidzies, turpina rūpēties, jo, ja reiz ir atbildība, tad arī par to, ko esi darījis vakar un arī aizvakar, tāds ir kipriešu goda kodekss.
Augstākminētais rosināja uz pārdomām.
Latvju vīriešiem, ne nu visiem, bet daudziem ir gan sievas, gan mīļākās, gan arī izbijušās attiecības.
Ja ir mīļākā, tad par sievu un bērniem bieži tiek piemirsts, jo vajag taču izrādīties ar vērienu.  Ja ir bijušas attiecības un izirušas, tad parasti ar dusmām un naidu, bieži arī bijusī paliek ar bērnu un ar neko,  jo vīrietis laimīgs aizburā tālākos meklējumos, reti kad izjūtot kaut  jel kādu atbildību par savam darbībām. Atbildības sajūta ir tik rudimentāra, ka saskatīt nevar.
Vai tā būtu latvju vīriešu mentalitātes iezīme?