Krievs un igaunis ar savām draudzenēm brauc vilciena kupejā. Krievam meitene tāda skaista, slaida, garām kājām - modele, vienu vārdu sakot. Igaunim savukārt resna, neglīta, blaugznainiem matiem, krūtis nokārušās - drausmas.
Brīdī, kad abas dāmas izgājušas, krievs igaunim saka: "Paklau, mums te Maskavā nesen jaunu plastiskās ķirurģijas institūtu atklāja, tur par 15 tūkstošiem tavu veceni par tādu skaistuli uztaisīs. Manējā pirms tam arī diez cik glīta nebija."
Igaunis brīdi padomā: "Zini, mēs, igauņi, tāda vienkārša tauta esam. Mēs tagad braucam uz Sāremā, man tur tēvocis Juhans dzīvo, viņš par desmit kronām viņu noslīcinās"

-Vai sirds tev neapskrienas,redzot tos iespirtotos dzīvniekus?
-Tur taču tikai trīs vardītes.
-Tieši to jau es saku-trīs vardītes,bet spirts desmit litri.

Iet pa ceļa malu zemnieki. Pēkšņi pabrauc garām pāris riteņbraucēji bez galvām.
Viens saka:
-Idritvaikociņ, brīnumi!
Otrs:
-Nav nekādu brīnumu! Pārliec izkapti uz otra pleca!

Cilvēkēdāqju cilts vadonis brauc ar kuģi uz Eiropu.Pirms piemajām brokastīm pie viņa pienāk stjuarts un jautā:
-Ko pavēlēsiet pasniegt?
-Pasažieru sarakstu.

Puisis karalim:
- Es esmu izpildījis savu solījumu! Lūk, pūķa galva. Vai izpildīsiet savu solījumu?
- Jā, lūk - te būs princeses roka!

Kanibāla māte aizrāda dēlam,kas neprot uzvesties pie galda.
-Cik reižu jāsaka,lai tu pie galda nerunātu ar to,kas tev zobos.

Viņš bija īsts neveiksminieks.
Viņam neveicās visur.
Arī seksā.
Pat tad, kad viņš piezvanīja uz dienestu "Sekss pa telefonu", viņam atbildēja:
- Šodien nē! Man sāp auss.

PIrcējs jautā pādevējam,kas tirgo dzīvas zivis.
-Kāpēc zivis nekustas?
-Tās atpūšas.
-Bet kā pēc guļ ar vēderu uz augšu?
-Tās guļ.
-Bet kāpēc zivis smird?
-Klausies ,dārgais ,vai tu guļot sev seko?

Palātā ienāk ārsts un sanitārs ar cirvi rokās.
Ārsts izvelk sarakstu un lasa:
-Afanasijs-labās kājas amputācija.
-tuk!
-Sidorovs-labās rokas amputācija.
-tuk!
-Es teicu rokas!
-tuk!
-Es teicu labās!
-tuk!

Vīrs un sieva iegādājasnelielu restorānu,kas saucas"Svētais Jurģis un pūķis".Pēc gada sieva nomirst.
-Nabaga draugs-citi viņamizsaka līdzjūtību,-ko nu tu iesāksi?
-Pirmām kārtām nosvītrošu uz izkārtnes vārdu"pūķis"

Karaļa galmā notiek sacensības šaušanā ar loku.
Pirmais sacensības sāk kāds sudraba bruņās tērpts bruņinieks - nu vienkārši spīd un laistās. Šamais paņem bultu un loku un sāk tēmēt. Pretī viņam stāv kāds galīgi nobijies zemnieks ar ābolu uz galvas. Nu un šis izšauj un trāpa tieši ābolā.
Šāvējs pagriežas pret karali, dziļi paklanās un saka:
- I`m Sir Lancelot.

Nākošais nāk zelta bruņās tērpts bruņinieks – arī spīd un laistās.
Izņem zelta loku un zelta bultu un sāk tēmēt. Izšauj un trāpa tieši iepriekšējās bultas galā. Nu arī šis pagriežas pret karali, dziļi paklanās un saka:
- I`m Robin Hood.

Bet, tad nāk kāds pavisam vecs, noskrandis, līku muguru, sakropļotu seju, ar līku loku un līkām bultām vīrelis. Ilgi nedomādams, viņš izšauj un trāpa tieši zemnieka sejā. Tas nokrīt, un visapkārt izšļakstās asinis. Vīrelis mazliet ieliecas savos ceļos un saka:
- I`m...sorry!

Aha  

- Dārgā, cik mums ir bērnu?
- Divi.
- Tad kāpēc istabā ir seši?
- Pie mūsu bērniem ciemos atnākuši draugi.
- Bet kā tad es zināšu, kuri ir mūsējie?
- Es mūsējos iezīmēju. Tie, kuriem uz noskūtajām galvām uzzīmēts sarkans krusts, nav mūsējie!

a ko, arī nav slikta anekdote...

Kaut kas man liek domāt, ka kalnagaram partīk sēdēt sūrītī, zīmēt ar vaska krītiņiem klausoties wind of change...

Kādai kundzītei vīrs bija liels melnās maģijas piekopējs. Guļot uz nāves gultas viņš sievai teica:
- Ja tu mani piekrāpsi arī pēc nāves, es izrakšos no kapa un tevi nožņaugšu.
Vīrs nomira, viņu apglabāja.
Nākamajā dienā sieva sāka gulēt ar visiem, kam nebija slinkums. Viņai jautāja:
- Vai tu tiešām nebaidies? Malnā maģija nav joka lieta, ņems vēl un tiešām izraksies. Un nožņaugs.
- Lai rokas vesels. Es viņu zārkā ieliku ar vēderu uz leju.

Noindēt prusakus nav iespējams,bet saindēt viņiem dzīvi-tas gan.

Sieva jautā vīram:
-Kāpēc tu nekur neaizved manu māmiņu,kad viņa ierodas ciemos?
Vīrs atbild:
-Esmu jau vedis,tikai viņa vienmēr atrod ceļu atpakaļ.

Bende, pacēlis cirvi virs sodāmā galvas, jautā:-Jums visu uzreiz, vai pa daļām?

Lācēns pienāk pie lāčutēva un saka:
- Tēt, parādi leļļu teātri.
- Esinukarāms, vēls jau, jāiet gulēt.
- Nu parādi, lūdzu.
"Nu labi," nosaka lāčutēvs, pieceļas, aiziet uz tālāko migas kaktu, sameklē divus cilvēku galvaskausus, uzvelk katru uz savas rokas un sāk:
- (pirmais galvaskauss) Klau, Janka, te lāču točno nav ?
- (otrais) Da liecies mierā, kādi tev te lāči...

Jaunais krievs atnāk pie advokāta.
-Gribu šķirties no sievas.
-Kāpēc?
-Viņā katru dienu kļaino pa restorāniem un nakts bāriem.
-Vai tiešām viņa ir tāda dzērāja?
-Nē,taču.
-Kas tad par lietu?
-Meklē mani.