Joka dzejolis par Panku

February 17 2014 18:58

Sēž savā vietā, ērtākajā,
Maziņš panks un mēli rāda.
No tā zilo bikšu galiem
Basas pēdas laukā skrien.

Nav uz zemes tāda vieta,
Kurā panks tam līdzīgs mājo.
Viss pēc viņa gaumes kārtots-
Tas nav bardaks- tā ir māksla.

Kaut tam nav pat viena zoba-
Putras katls vienmēr tukšs.
Pirmos vārdus saukt jau gribās
Pankam- tam, kam mēle mūk.

Jans Ikes

Only authorized users can comment

Comments (3)

Ingrida X. February 17 2014 23:20

...................cilvēciņš domā, vēro... un sataisa izgājienu savu- pa savam
           Lai noveicas, goda v., lai noveicas! .. tikt kādas-  visu- zinošas- ārdošas- haizivs- ne-aprītam !@ :) /kā saproti- mazāk te- par bioloģisko pusi../

Ineta L. February 17 2014 21:56

Sirsnīgs dzejolis, atsauca atmiņā manus mazos "pankus"

Blocked profile February 17 2014 19:04

tas par rāponīti mazu...jau spēlējas un mantas Kārto...pa savam.

Sign In

Login