Diena kā diena. Kā jau sestdiena. Drusku vēsāks varētu palikt. Labi, ka šodien pietiekami vējoja, tas karstums pat nebija neizturams.Meloju, rīt nebūs parastā sestdiena, bet vēlēšanu sestdiena. Latvieši jau kūtri šajā lietā, gan jau ravēs savus dārzus, sauļosies jūrmalā, auklēs bērnus... Iešu atdot savu balsi. pašlaik nezinu, par ko . Kaut kas jaunāks par ždanoku man derētu. Un viņai savās balsis atdos krievi. Nav mums krievu vai pat Krievijas problēma. Problēma ir pašu stulbums. ES darbību es nekādi nevaru ietekmēt.Nekādi, tā kā jaunības gados, kad biju "Ķenaraga meitene", un lielu troksni taisīja lidmašīnas savā lidlaukā. Ar laiku, pierodot, troksnis kļuva nemanāms. Mums jāpierod pie ES, jo vieni esam mazi. Un vieni. Ar sevi bezgala lielās kāda mākslas zinātniece, kura tagad cīnās par lauksaimniecību. nezin kāpēc visu laiku uzsver, ka cīnās. Vēl jau līdz galam iznīcināta nav. Tāpēc vien jācīnās... Nevaru ietekmēt to cīnīšanos. Mūsu deputāti arī diezin vai varēs ietekmēt. Kandidāti gan sola visādus brīnumus. Sola, jo to lielo algu par neko nedarīšanu viņiem gribas.Svētdien jau redzēsim visu brīnumus un pārsteigumus, ko rītdiena sagādās...