Vakarvakarā sāku lasīt E.Džeimsas "Uzticības vārdā", un, kā jau tagad it bieži, autors, grāmatas sākumlappusēs, ievieto kādus vārdus vai izteikumu, kas ir kā atslēdziņa tam, kas sekos, vai vnk- atziņa, kas caurvij paša autora dzīvi /nemāku īsti paskaidrot, bet Jūs jau sapratāt- par ko es /; nu lūk:
Dzīvē pats dziļākais prieks ir mīlestība,
Pats lielākais dārgums- spēja būt mierā ar visu,
Pats lielākais ieguvums- veselība,
Pats lielākais mierinājums- miegs,
Pašas brīnišķīgākās zāles- patiess draugs.
/Sers Viljams Templs/
Zem visiem no izteikumiem varu parakstīties arī es, jā, arī zem tā- par miegu /tā vērtību vislabāk zina tie, kas guļ šausmīgi maz/, bet- nu nevaru gan līdz galam piekrist otrajam: Būt mierā ar visu??? Dārgums??? Samierināšanās arī ar to, ar k-kādām nejēdzībām, ko mainīt- spēkos manos??? .. Nezinu.. pieļauju, ka kko īsti laikam nesaprotu..
Keywords: kāpēc tā0
... es jau to pašu saku- nu nederēs Tev manas kurpes, tāpat kā, šaubos- man iekš Tavējām...
Nu nezinu ... es gan domāju, ka tas kas der vienam - tas citam var dederēt .
Ingrīd,viss,,ok,,
..attiecībā uz otro izteikumu...Jā, mēs varam kaut ko nepieņemt, kaut ko pieņemt...Bet- jā, ir jāpieņem ka notiek arī tā, kā mums nav pieņemams.
Var piekrist Lācim- nevajag visu pieņemt kā absolūtu....
Mēs reizēm nevaram mainīt situāciju- tā ir tāda, kāda ir...bet, mēs VARAM MAINĪT ATTIEKSMI PRET TO!!!
... aha, jo vairāk- ja komisijas darba grupas vadītājs- esi TU!!! Man traki, jau pasen atpakaļ, iepatikās un pielipa tās komisijas un darba grupas ar saviem balsojumiem no viena Atiņa bloga!!! Kā izdzirdu, tā rēcamais klāt!!!
Bet vsp- lieta nopietna, ļoti:
darbs pie likumprojekta redakcijas ilga gadu, šajā laikā- sākotnējo redakciju izdevās būtiski pilnveidot. Joprojām gan ir atsevišķi jautājumi, uz kuriem atbildes būs jārod likumprojekta izskatīšanas gaitā, kas, savukārt, atkal prasīs ne mazāk, kā gadu..
Aleksandr! Ceru- Tev ar humoru viss kārtībā!!! Es vnk pajautrojos, Tu taču saproti to Traki negribas kādu aizvainot!!!!
... mazāk raižu.....
.. un Aleksandrs VISU pieskata ..
Atiņ. Tā trakā domāšana bieži ir- vnk iznīcinoša!!! Jo- naktīs- ne jau nu tās konstruktīvākās un auglīgākās domas.. Mājās- citreiz vnk tad eju pabraukāties "pa pilsētas puķu dobēm" /pieminēju laikam Tavā blogā/; šite- apciemoju ledusskapi un- lasu, lasu, lasu... lai tikai nedomātu atkal kko, nezko... Vot
Jā, Lācīt.
Tagad laikam sapratu, KĀ autors to bija domājis. Kā Tu saki- pieņemt konkrēto situāciju un- DZĪVOT- tajā- ar pilnu krūti.
Tikai man jau sanāca bišku savādāk uz to paraudzīties. Un tagad es saprotu vēl ko- katrā izteikumā, kas patiešām ir cilvēka izlolots, IR savs patiesības grauds, jautājums tikai- vai proti to 'uzķert' no tā rakursa, kā Tas, kas to rakstījis, bija to domājis..
Es jau novadījos- no cita. Piem.- vakar. No rīta vēl biju traki nelaimīga, jo- man likās- vienā konkrētā lietā- manos spēkos nav mainīt- neko. Bet tā bija no tām lietām, kuras nevar tā vnk pieņemt un dzīvot tālāk. Saņēmos un- spēru- šķietami- bezjēdzīgu soli; bet- tas NEBIJA bezjēdzīgi sperts solis!!!!! Ārprāts, cik laimīga kļuvu brīdī tajā, kad to apjēdzu!!!! Nu vot, šitas arī man samaisīja galvu, attiecībā uz to- otro
Bezmiegs piespiež cilvēku vairāk domāt.
... es pieskatu....
... nu re- cik viss, izrādās vienkārši!!! es tikko piededzināju ēdienu /kā jau reiz rakstīju- nu nemāku neko ar uzmanību sadalītu!/, visa virtuve smird, un- ēdiens- tai skaitā- garšo ne īsti tā, kā vajag Pats trakākais jau, ka negatavoju- sev!! .. Bet- esmu mierā ar to- un viss!!!; gan taču nenomirīsim galīgi nost ne no tās smakas, ne- garšas!!
Otrais.... tajā ir dziļa jēga, es to saprotu, jo neko nedrīkst peiņemt kā apsalūtu, bet ir situācijas, kad esi mierā ar visu un tas ir paties dārgums.
Nu re,tātad pats dārgākais ir noskaidrots.....Otrais punkts neder......Kā tur:pirmais,otrais,n-tais,komosiju neveidosim....
.... ā, nu nupat Nakts Viesis sāk mani vsm "ievadīt" šī izteikuma jēgā!!!; neķert tik dziļi, kā es to paķēru!!! Tevis uzrakstītais piemērs- vienkāršs un man- saprotams!!! Paldies Tev, Jaukais!!!
Redzēt pamostoties no rīta pie gultas nekārtībā nomestu kleitu labāk ar romantiski mīlīgu iekšējo sajūtu kā ar pūcīgu vaigu par nekārtību mājā
Jauku dienu un nepūcīgu vaigu!
Par to es, Aleksandr, neesmu šaubījusies- ne mirkli!!!! Arī tad, kad Viņi, bērni tavi, jau pasen dzīvēs savās, Viņi ir un paliek tavs lielākais DĀRGUMS
..pat lielākais DĀRGUMS - kad BĒRNS dzimst,un tu to auklē un ņemies,kamēr tas nostājas uz savām kājām !