Maz zinu par tēliem.

Tu neesi svabada,,,tu esi sava teela vergs

Paldies arī Jums !  
   Ar labvakaru !

Lai notiek tā
kam jānotiek
tas Viņa prāts
un Viņa vara......           Visu gaišu un Paldies par vakaru!  

Par savu nākotni spriest Dievam atļauju :
    Ja teiks Viņš :
       "" Bērns , Tev mīlēt vēlreiz ļauju
            Un kādu dvēselīti tevim novēlu  !''
                 Tad nekavēšos es ;
                     Dievs lietas labāk zin par mani !

Nu pasijās bet mitēs
jo dzīve ritentiņu
savu griezt tos sauks
tamdēļ nav jāsteidzas
ja vien virs sirmās galvas
jau kāda dvēselīte neriņķo
kas tevu mīļi sauc nāc līdzi
  ejam  draugs    

To nezinu es atkal komentēt vai kliedēt ,
    Jo manu dvēselīti debesīs jau gaida ,
         Bet tās , ko atstāšu uz zemes ,
               Kā sēklu mani  sijās
                  Savās pārdomās....
            

Par pīšļiem pārtaps katra gara veidols
Tos zemes vēji trenkās  dien un nakt
Vien šķiroties kas zin uz kādu laiku
Vēl padebešos dvēselīte mazā
     pēc savas–otrās
       skumji kauks
          un sauks....      

Jā, taisnība tā liela -
   Tur nevaru neko ne iebilst ,
       Nedz ar'' pielikt ...
        Lai dzīvo gars bez visām zemes važām ,
              Lai laimīgs atgriežas tas savā sākotnē !

Lai garu lauzt tie grib  bet tomēr rūda
Tas stiprinās kaut veca paliek  būda
To lemj tik Augstakais kad visam pielikt punktu
Tās garam tikai mācības kad reizēm aiznes jumtu  

Tik vienkārši tās lietas nav ;
  Ne vienmēr gars tik brīvs var būt -
      Kā domājam un runājam ;
          Tik daudz tam šķēršļu ceļā liek
               Gan slimības , gan ļauni spēki ...
          

Nav garam robežu un saišu viņam nava
Pat ja tā veidolam ir  dzelžu likta skava
Bet ja lemj Augstākais un nākas viņam mirt
Tā veidols nemirst vēl  vien lēni sāk tas irt  

Kam brīvība un svabadība ir ,
    Ja sien tā garu ?
      Tad labāk nebrīvību izvēlos ,
           Lai gars mans būtu brīvs !

Vords man ir vistuvàkais no amigosa dzejniekiem!

   Nav ērglis brīvs  kaut debess jumā planē
   Tam pildāms savs ir  uzlikts uzdevums
    Ar  bitei mazai  liepziedā  kas sanē
  Vākts tropam medu ir tāds pienākums  

Nē, Max , es sevi jau sen esmu atradusi un mācu to darīt citiem ! Dzejā , protams !
  Tikai to rakstu gan citur  - Draugiem,lv  

Es mīļām (! ) važām savažots !

Tu joprojàm meklé savu iisto es...

Nu saturies Skaidrīt!
,,No kā gan tu svabada gribētu kļūt
no vīra,no bērniem un laburīt