Lita Laiska
Maslova piramāda dod priekšstatu par to kā ir iekārtotas cilvēku vajadzības pēc svarīguma, un tās visiem ir vienādas, tikai citiem tā pirāmīda var būt lielāka citiem mazāka, pēc iespēju robežām. Bet kauns no kā ronas, no tā ka mēs nemākam izdarīt, kas ir labojams, nemākam paprasīt, kas arī ir labojams, vai baidamies kas notiks ar mūsu iedomāto reputāciju, un ko domās citi, un ko parasti domā par cilvēkiem kuri nelabo savas kļūdas? Cilvēku dzīvē kaunam nav vietas ja iet runa par mērķu sasniegšanu, bet neaizmirsīsim par ētikas normām kurus jaievēro, galu galā jaciena tie kas apkārt, pat ienaidnieks ir pelnījis sava veida cieņu.

Maslova piramīdu atceramies? Katram tas vajadzību slieksnis savādāks. Tā, ka var gan teikt, ka ir pelēkas dzīves. Lepoties var ar salāpītu brunci? Kāds var, jo ir salāpīts, cits nevar, citam kauns.

Lita Laiska
Bet cilvēku džives nav pelēkas, mēs tik tā izsakamies, ka mūsu dzīves nav ievērojuma cienīgas, vai sasniegumi nav ar ko var lepoties. Un mēs lepojamies par citu sasniegumiem, tā itkā tie būtu mūsu, un slavējam tos tālāk, šo lietu man liekas esam bieži dzirdējuši, kurš no tā beigās cieš tas kurš ir sasniedzis vai tas kurš slavē sasniegumu. Vairums nemeklē elkus vairums meklē, tas cik daudz izdaram ir no velmju un sasniegumu lieluma, ko vēlamies sasniegt.

Nu ja, var piekrist kopējā domā. Kas vienam dzīvē ir liels notikums, otram bezmazvai ikdiena.  (viena skudra pārskrēja), tieši šī uztvere daudzko nosaka. Un spilgti cilvēki jauši, nejauši meklē pelēkos, fonu, uz kura izcelties. Bet tas arī nenozīmē, ka pelēkie meklē elkus.

Marija L
es sevi neizceļu augstāk par kādu citu, es esu un kļudīšos vēl daudz daudzas reizes, es izsaku to ko secinu par sevi un apkārtējiem. Tas par ko bloguju ir mans domu izklāsts, kurš nav tendēts uz aizvainojumiem. Un starp citu vai no tā ja mēs izdarīsim ko vairāk savās dzīvēs pat tad ja būsim sasnieguši daudz, mums paliks sliktāk?

pag, pag.... domā, ka mēs te kaukādi tirliņi?   ..../ pilnīgi apvainojās/