Ja Zelenska kunga intresēs,tad pēc valeriana atstāsta,naktī visa ģimene bija nolīdusi zem velkamajiem ratiņiem,angļu-amerikāņu aviācija veikusi uzlidojumu dzelzceļa mezglam naktī,bija šausmīgs troksnis,kad no rīta viņi izlīda no ratiņu apakšas,visa pie ugunskura sildošā ģimene bija pazudusi-palikusi viena liela bedre,un daudz kas izkaisīts apkārt.

Iespējams būtu paspējuši nokļūt pareizajā zoona,pietrūka iespējami dažas dienas,vai tikai stundas,jo nācās meistarot velkamos ratus,jo ģimenes galvu nācās nogādāt uz lazareti ar vēdera tīfu,ceļu nogrieza krievu tanki,un tika repatriēti uz Latviju.

Tā viņiem visi sakari ar vecāko brāli pazuda,līdz laikam,kad jaunākā māsa ieprecēja xxxx,un uzzināja par reālo brāli,kurš pat vārdu un uzvārdu netika mainījis,bija vienīgi virspusējas sarakstes.

Protams viņiem nepaveicās,nokļūstot nevis Amerikāņu zoonas,bet otrā pusē,kur tika deportēti uz Latviju.

Protams viņi pārdzīvoja,jo sanitārās mašīnas un humānās kravas vietā tika piegādāti vienīgi munīcija un ieroči,tādējādi viņi sāka apjaust brāļa priekšlikumu,bēgt uz Vācijas pusi,ja kādā no vietām aplenkuma vieta tiktu pārrauta,vai izveidots pārskrējiena ceļš uz turieni.Tā viņi devās uz Vāciju bēgļu gaitās,kur protams visi uzturējās tuvāk dzelzceļa trasei,lai bombardēšanas laikā piekļūtu sabumbotajiem vagoniem,pēc tā paša,tabakas,pat šokolādes.

Tā nu reiz abi brāļi izšķīrās.Valeriana vecāki aplenkumā protams knapi izdzīvoja,viņš bija skolotājs,un daudzreiz viņa ģimenei pat ar ūdens piegādi ziemas laikā palīdzēja,un ne tikai,tabaka bija maizes vērtībā,kuru bija iespējams apmainīt no tiem pašiem palikušiem Krievu karavīriem.