.... esmu vienkārši priecīga
August 19 22:38
.. par to, ka saņēmu savu apskādēto mašīnīti tik spoži melnu atkal, ka.. nu ka man vnk gribējās tam meistaram apkrist ap kaklu.. Bet! - nobremzēju taču savus emociju vulkānus, tik smaidīju vien vienā gabalā..
Ziniet, kas pats jocīgākais? Pirms manu auto apskādēja nekrietns cilvēks, kurš veikli bija aizlaidies, man pašsaprotami likās tas, ka tam jābūt spoži melnam (tādu taču to nopirku!).. Bet tagad, kad viss atkal tā, kā jābūt, sajūta - noticis kas vairāk kā īpašs!! (jā, man pat bail būs kur noparkoties, ka atkal kāds duraks vai duracene (atv.!) neizdara ko līdzīgu un neaizlaižas)..
Kārtējais secinājums man kāds? -
Daudz ko uzņemam kā pašsaprotamu, bet tad, kad kas noiet greizi, tikai tad novērtējam to, cik daudz bija dots!
Un stāsts jau te nav par noskrāpētu auto bamperu vien, stāsts par daudz ko dziļāku un lielāku.. Kas sapratīs, sapratīs
(vieta aizRīgā, kur iepriekš dzīvoja mana Mazā, kur bija manas un Čakimona pastaigu takas)
Keywords: novērtēt3
Comments (15)
- Order:
- reverse
- direct
Ingrida X. August 23 20:09Nezinu, Vasilij, kam tā bruģakmeņu krava vai balto ķieģeļu, bet! - ja kkur tos patiešām vajag, lai tie piegādājas un viss notiek uz "urrā"!
Vasilijs P. August 22 20:33Pieaicini!Viņi noteikti sponsorēs bruģakmeņu kravu,vai baltos ķieģeļus.
Vasilijs P. August 22 07:36Bobiks tur ir ņe pričjom.Trampam to vietu vajadzēja Latviskot.
Ingrida X. August 20 21:42Visu dienu šajā mūzikā.. traki jocīga diena, īstenībā.. priekšpusdienā pastrādāju, tad - grāmatiņas un Lipiņa .. tad - bišku izbraucos, salasīju jaunas pļavu puķītes (lai cik grūti tās šobrīd atrast).. tad - atkal grāmatiņas un mūzika..
Un tagad jau skan reizi n-to šī:
Jā, tāda mana šodiena.. Ne vainas! pat atjēdzu, ka laikam tomēr jāpaēd arī
Lai visiem jauki rīt!!
Ingrida X. August 20 21:36.. patreiz skan man fonā:
Ingrida X. August 20 21:35Jā, Dagij, lasījām, jo slāpām tās dzīves kas tur, grāmatās.. un neviens mūs nespieda to darīt, gluži pretēji!
Dagija D. August 20 20:50Jā, tas bija laiks, kad lasījām tāpēc, ka patika..
atceros:
Sēžu un lasu. Mamma saka - Atnes ūdeni.
Es: jā, labi..
Pēc stundas mamma: ATNES ŪDENI!!!
Ingrida X. August 20 20:26Jā, es arī, Dagij, lasīju Lāča romānus.. Pati tagad brīnos - biju pavisam vēl mazs skuķēns, bieži slēpos ar bateriju zem segas.. un lasīju.. Un tagad man brilles, visu mūžu!!, oki, smejos taču!! Nekad necentos pāriet uz lēcām, jo bez brillītēm sajūtos plika.. tāpat, kā bez auskariņiem vai rokassprādzēm, vai ķēdītēm kaklā..
Ļoti maz latviešu autoru darbus esmu pēd.laikā lasījusi, cik vispār, tik pienākuma (darba) pēc..
Būs jāieiet savas pilsētiņas b-kā, jāuzjautā, pat nezināju šo autori, šo grāmatu.. Paldies par ieteikumu!
Dagija D. August 20 20:14Man savulaik ļoti patika lielākā daļa V.Lāča romānu.
Bet šobrīd maz lasu latviešu rakstnieku darbus, bet tikko izlasīju šo. Nu gan laba.
Ingrida X. August 20 13:08Ne īsti, bet tomēr rakstītā sakarā -
nopirku jaunu grāmatplauktu, tagad tajā kārtoju savas grāmatiņas (no ļoti daudzām šķīros, mainot dzīves telpu).. un! - atrodu tādas, kas savulaik bija man ļoti mīļas, tik ilgi gulēja kastē, neizsaiņotas, ka biju pilnībā par tām aizmirsusi
Tā pagājušajā naktī izlasīju "Aktrise Ragārēs", citunakt lasīšu otru
Ingrida X. August 20 12:39Dzīvot mierīgā vidē - tas patiešām ir kaifs!
Tikai.. bieži pietrūkst tā iekšējā miera, vismaz man.. mācos to atrast, paturēt.. bet.. nu sanāk, kā nu sanāk..
Ingrida X. August 20 12:36Jā, Dagij, interesanti pateici: tieši tagad var sagribēties to maizes kukulīti, kas bija kādreiz..
Zini, ko atcerējos tikko? - kā mēs, sīči, gājām uz savas pilsētas maizes ceptuvi (tās ceptuves sen vairs nav ) un tur mums piešķīra vēl karstu, tikko no krāsns izņemtu baltmaizes kukulīti (tās baltmaizes, kura maksāja 22 kapeikas, un par kuru garšīgāku neesmu ēdusi), un tad cilpojām mājup, lauzdami pa gabaliņam no tik kārās maizītes..
Dagija D. August 19 23:00un kā pietrūkst maizes, kad attopies, ka šobrīd nav.. tik ļoti gribas to tieši tagad..
Dagija D. August 19 22:46Jā, nekas NAV pašsaprotams.
Kā, piemēram, miers mājās. Reizēm tas kaitina, ka ir tāds klusums.
Bet tas ir kaifs - dzīvot mierīgā vidē.
Un smaids. Cik jauki ir smaidīt! Vienkārši tāpat.
Un dziedāt (dungot)! cik skaļi vien gribi. :)
Klausos ĻIPIŅAS izlasi dungoju, smaidu un priecājos par mierīgo dzīvi.
Ingrida X. August 19 22:40.. ā, un jā!, pie tā galdiņa mēdzām šad tad vakariņot, un Čakijs priecīgs lēkāja apkārt .. atmiņas it kā skumjas, bet - rakstu un smaidu.. Manu vasaru mozaīkas foršie gabaliņi