Vēl neesi nosprādzis, kaķpediņ

Labāk distancēties.Nensijai O,Neilai.

ku kū

guļam?

apsegušies, pa pliko?

kāpēc man ir smagas formas depresija?
Tiešām ir?
Kā to pēc sarakstes, vai tad var tā noteikt?
Dagija jau guļ?
Cerams ne zem lietussarga, bet siltas, smaržīgas sedziņas..
hmm

Rudentiņš bagāts vīrs,
Simtiem savu kumeliņu;
Rudentiņš atnes visu —
Pilnas klētis, pilnus laukus.

Vēl ir daudz variantu.... atliek tik zīlēt.

.. Tu tak visu laiku badā, cik saprotu
Meklē citur, Rihardiņ, kas Tev, čīkstulim pīkstulim, tās kājas papletīs
Te - varianti divi:
* mošk uzķersies kāda kundzīte gados, gana situēta, kura vēlēsies kļūt glābēja (pret samīļošanu, protams);
* a varbūt kāda jauna, naiva meitenīte, Tevī saskatīs kko, nez ko, un tētukam parasīs naudu, lai palīdzētu šim izcili foršajam džekam, kuram dzīve tik skarbi dara pāri..
Lai izdodas!

Nevajag nekādus ripuļus.... tik kājas platāk paplest.... ar to pilnīgi pietiks.... zupu arī varu sev pats uzvārīt, ja kas..

(Tā bija atbilde Rihards Berzins 18:52)

..uh tī!! pat ne domas man nav ar Tevi sagulēt kopā!!!!    Pirms - pabarot, ja? Tad - klausīties, kas Tev un kā sāp, cik traki, ak vai!!, likt kompreses un dot ripuļus.. atvaino! - nu kam man tas?!   

Mani gan fascinēja visas tās būdas, kur uzturējās teritorijas sargi, laikam kādus 35 m augstumā -, un visur man gribējās uzlīst... es pat pamestajā izpletņlēcēju tornī uzkāpu, kur pašā augšā man zem kājām zem sapuvušiem dēļiem ielūza kājas un labu brīdi karājos kādus 40 m virs zemes, tāpat vecajā, pamestajā panorāmas rata augšā pa tehniskām kāpnēm biju uzkāpis pēc kā nezināju kā nokāpt, jo baigi slīdēja kājas uz tiem metāla pakāpieniem ziemā..... kā gribētos atgriezties tai laikā. Mani joprojām fascinē PSSRS simbolika, ģērbonis.... nesaprotu, kāpēc tā bija jānotiek... neticu, ka ticība mani varētu izglābt, bet arī vienam un nevajadzīgam negribas vairs palikt..

Man patīk tumsa un pustumsa :) Zvaigžņu gaisma un sveces..
Bet - kāds tam sakars ar kopā gulēšanu  

Bija laiks, kad mana Mamma, pēc pensijas vecumā, dežūrēja naktīs administratīvās ēkas foajē.. Un es? bieži, cik vien bija iespējams, gāju Mammiņu nomainīt. Tur, tā dežūras vieta, bija tādā klausotrobiskā mazā būdiņā.. To gan es nespēju.. Dežūrēju, izejot ārpus tās, jā, pret lielajiem stikliem saredzama, bet - vismaz mani nesmacēja tā ierobežotība..

Tad mums būtu grūti sagulēt kopā, jo man gaisma traucē, it īpaši, ja skatos kādu filmu vai pārraidi, bet saka jau, - ka pie visa var pierast

Man, Rihard, savukārt, nepatīk tumsa. Tumsa šķiet.. klausotrobiska.. Es vnm guļu pie gaismas! Vnm!! ..

Es elektronisko, kur rāda arī mitruma līmeni un temperatūru tā arī neesmu iemācījies manuāli noregulēt, bet man tas arī nav vajadzīgs, ja varu datorā vai telefonā paskatīties pulksteni, ja man vajag, bet pēdējā laikā jau sen vairs nevajag..
es apbrīnoju tos cilvēkus, kuri bieži lido caur vairākām laika joslām cauri... tas laikam nogurdina, it īpaši tur, kur var būt vairākus mēnešus nakts, bet man laikam patiktu, jo tumsā jūtos daudz labāk, neredzamāks.... vismaz zvaigznes debesīs nežilbina tā kā to dara saule..

Man jau gan šķiet, ka ar to laika pārbīdi vai ne-pārbīdi var koķetēt tie, kuriem visa diena brīva.. Ja esmu darbā, ja mana diena, t.sk.pēcpusdiena, sakārtota pa minūtēm, tad, lai cik iekšēji protestēju pret to - laika pārbīdi, reāli man tai jāpiekārtojas. Nav citu variantu.

Jā, visiem jau neizpatiksi! Un vai man vajag patikt Vasilijam??? Nu nemaz nealkstu.
Abi 'rejas' katru dienu gandrīz.. nu kā tā var?  

Kas dzīvo tik pa māju, dara, kā grib. Es dažreiz sienas pulksteni negriežu, bet tad visu laiku galvā jābīda tie cipari .. :) amizanti.. Ja kāds atnāk ciemos un paskatās un laikrādi..
(interesanti.. es atnācu ap 18, šķiet, apmēram stundu sēžu, bet.. joprojām 18??)

Tas nav forši, ka lien pieaugušo sarunās. Lai savās debīlajos postos raksta un murgo savus savervēlujumus.. man sīkajam, kad līdu, kur pieaugušie runā sencis varēja iespundēt pagrabā uz vairākām dienām bez ēdiena un dzēriena un tikai - kad es sāku sev pats nodarīt miesas bojājumus, pārtrauca to darīt, bet spilgti atmiņā palicis tas teiciens, ka atkal krupis ir klāt un jāsāk runāt caur puķītēm, dēļ kā daudz ko pārpratu, bet vairs jēdzīgi neatceros par ko tieši runāja, tikai zināju, ka aprunāja dažu labu prieka meitu, bet tas nebija viss, - bet šis te ne saukts, ne aicināts vervelē savu murgojumu.. jēziņ, kā man dators kā traktors rūc, vibrē... laikam ventilātors iet pa pieskari..

Zābaki arī viņam kā Olgai bija ļoti smaržīgi!Mīlu abus!