Man nekad nav paticis zelts, nekad!! Pat nemāku paskaidrot - kādēļ..   Jau no pavisam jauniem gadiņiem esmu vēlējusies tikai sudrabu, tai skaitā - arī bižutēriju, kurā sudraba nokrāsa..
UN! - man patiess prieks, ka te šovasar izdevās satikt, Dagija, Tevi, nojaušami patiesu, neko no sevis neizspēlējošu cilvēku! Jā, biju pārtraukusi blogos ienākt vispār.. No sākuma - neticības pilna (zinu, pat aizvainoju Tevi ) pieņēmu Tavu patiesumu, jā, tā tas bija.. Bet tagad - esmu priecīga, ka tad, kad gribas parunāties, īsti ne par ko, esi te, ka pa retam, bet tomēr!, uzrodas arī Ansītis, Skabardziņa kungs, mūsu pieskatītājs.. Un, jā, pat par Rihardu, ja viņš nesāk braukt galīgajās auzās.. Nu tā kkā..   (lai Vasilijs pesteļo savus bezsakarus, lai taču!).. oki!

sudrabs arī izturīgāks metāls, vai ne? zelts ir mīksts :)
ne viss, kas spīd, ir zelts..
vai kāds labums, ka zelts spīd?

Tik ļoti mīlot to zeltu, var palikt vnm un mūžīgi tikai pati ar savām domām, skumjām, prieku, nebūšanām.. Man, kurai sudrabs vnm bijis mīļāks (jā, arī vistiešākajā nozīmē - ķēdītes, auskari, rokassprādzes, pulkstenītis ar sudraba ķēdīti tostarp..) - jā, ļaujos tam sudrabam, un viss!   Ļaujos, kad to man patiešām prasās. Un - priecājos, ja ir cilvēki, kuri arī ļaujas, netēlo no sevis neko, ir tādi, kādi ir

Klusēšana zelts, bet runāšana sudrabs....un es tik ļoti mīlu to zeltu

vējš nedzen lapas pareizajā virzienā?  
Tu un ģitāra?? ooooo...
Tu dziedi un viņi bučojas?  
kāda skāde.. nākamreiz, lai draugs ņem vēl vienu dāmu līdzi..  

A,pirmdien,neko nevar sākt un ,piektdien,beigt !!!
Un, otrdien,bij plānos sagrābt lapas...pagalmā   a te vējš   I nāksies
pieturēties pie principa:<Nedari šodien to–ko vari atlikt uz rītdienu ! >  

Viss jau vecs.... tik Karpat kalnos labi dziedājās   Jo,tais kalnos,gaiss ir retināts un varēja ,to dziesmiņ,pavilkt i par 2–3 toņiem uz augšu  
Pēčāk jau,ciemos,iebrauca draugs....ar dāmu un paprasīja man ko uzdziedāt ....pie ģitāras ,,,,2/3 dziesmas nodziedāju   āber šie tik bučojās  
Tā nu ,viņus pavadījis ,ģitāru uz vārtu staba uzģērbu   JO ....ja jau ,mana spēlēšana,nepārņēma bučošanos   Tad–nav lemts ......
Eh....trakā jaunība   un tagad.... tikai šķrjobe ,kad neesu miljardieris  
Jo tad gan ....pirmais–ko sev atrastu   tā būtu masažiere   24/7 darbā  
Muguriņu izmasēt .....
Kādreiz,armijā–Tālajos austrumos,visu dienu strādājām salīkuši....aplikām ,ar velēnām ,stadiona valni un vakarā nevarēja iztaisnot muguru....tad nu,viens puisis
no Viborgas,izmasēja muguru  un  izkraukšķināja visus skriemeļus TĀ  ka jutos kā
no rīta pamodies  
I kapēc ,tik īsas rokas ,kad tik krustus ,bišķīt ,var vēl pakasīt ....
Jebš ar, dabūt lāci draugos,kurš,kaut mežā,muguriņu pamīcītu    

Rīt - modinātājs man 5-os. Jādodas pie miera.
Paldies, ka bija iespēja ar Tevi parunāties!

uzvelc sarkano džemperīti, kad parunājies ar jauno labo cilvēku.
un vienkārši pasaki : viss jau ir labi, bet..
nu tā starp citu pasaki to problēmiņu..
un tā nebūs sūdzēšanās par nelaimīti, nebūs palīdzības prasīšana :)
vienkārši dalīšanās ar info.. tā pasaki arī SEV!!

Paldies Tev, Dagij! Jā, man tas patiešām jāiemācās - ĻAUTIES..
Paldies!   Es nežēlīgi bremzēju sevi, nepārtraukti, un atstumju arī, nepārtraukti.. Pati sajūtoties caur to - slikti, ļoti..

Darbā? Diena bija tīri neko..
1.x uzvilku savu jaunnopirkto sarkano džemperīti (smejos, protams! ), jo lielākoties ģērbjos melnā..
Bet - mani audzināmie bija forši, kā vnm.. Pajokojām, padarbojāmies.. palamājos, nenoliedzami!, jo - kā var neizdarīt to, kas padarāms?! Esmu saprotoša, bet - ne apzinātu neizdarīšanu piedodoša.. Nu tā, kkā

mans ieteikums - atver sevi un ļauj palīdzēt!
Nedomā un nemeklē kaut kādus zemūdens akmeņus, kur iespējams ,to nemaz nav!
ĻAUJIES!!!

Dagij! Ir ļoti grūti pieņemt, ja kāds gados jauns, izskatīgs, sportisks vīrietis palīdz tev patiešām no tīras sirds, jā, man tas nākas ļoti grūti! Es visu laiku meklēju kkādus zemūdens akmeņus, izvairos, nesaku tieši, kādas man problēmas un tml. Un - līdz ar to aizvainoju viņa labo un, iespējams, patiešām tīro vēlēšanos palīdzēt..
Šajā ziņā esmu ļoti kompleksaina, tā tas ir un viss..

redzi, vienām ātra reakcija.. citam lēnāka..
abi varianti reizēm var būt kaitinoši..
bet daba ir daba..

jā, tā nu ir..

Visas pārbīdes maksā man naudu, vistiešākajā veidā. Ko?, Neko! Ceru uz labu iznākumu

Esmu spontāna, uzšvirkstu kā sērkociņš, pēc - kožu sev mēlē un nožēloju ļoti..
Ja dzīvē ienāk cilvēks, ne tik vērtos gados, kā es, ja vēlas palīdzēt.. tad.. nu tad - ierunājas trakākie kompleksi, nespēja pieņemt kko, un tml.
Par laimi - ne ciparos gudrība, gados jaunāki cilvēki spēj būt daudz gudrāki savureiz, kad sastresojamies un tml. Par to ir stāsts

Labi, ka var pabīdīt darbus :)

Dagija DA 22:26

par ko tagad? -

Par cilvēku, kuru cienu, ļoti. Par to.

Es? Braucu uz darbu ar busu, jo auto remontā, tas man kas jauns.. Darbu nokavēju, pēc darba ieplānotos darbus - pārbīdu, par stundu.. Galīgi neforši, protams! Tas grauj manu neatkarību. Bet!! - ceru, protams, uz drīzu risinājumu, pozitīvu..