Man kaut kādi karpālie kanāli čupā, ar vienu ausi kurls esmu palicis, aknas, nieres sūdīgi strādā, galva bieži reibst, asinsspiediens lēkā, nogurums, trauksme un aritmija, bet es vienalga pie ārsta neiešu..

.. nav gan taisnības pasaulē.. Kas pienesīs šņaucamdrāniņu, kas tējiņu, kad nabaga vīrietītis mirī nost?!   

... nu bet, Rihardiņ! - sievietēm tūkstoš reižu vieglāk - tut kak tut - paplet kājiņas un - pēc - piedzemdē - jaukas dziesmiņas skandinot...cik viegli tas viss!!..
   Pēc - bērniņu audzinot, un vēl pēcāk - viņu savā dzīvē izvadot..
   Mums - tas viss! - viegli tik! - ka tikai diet un smiet!! :)))))))

   Ak, nabaga Rihardiņš un viņveidīgie - kad piemetas iesniņa, vai, nedod D.!, klepiņš arīdzan - mirstamais gabals klāt!

Sievietēm jau vieglāk, uzsmaidi, parādi dekoltē, paplet kājiņas platāk, un viss notiek..

Un daudz nesimpātiskiem cilvēkiem esi smaidījusi, Dada?

tik neapvainojies

nez kā smaida žurkulēns???

pat manai tantei nekad nebija paticis, ka smaidu, jo pēc viņas domām es izskatījos kā žurkulēns, kad smaidīju.... tad es vēl biju tīnis, bet tie viņas vārdi joprojām man iespiedušies atmiņā

var būt ne tikai dūrei spēks.. arī ar smaidu reizēm var daudz panākt