Iespējams - atkārtojos, nekas :)
    Vnm esmu zinājusi (sajutusi), cik liela nozīme tam, kā mūs ietekmē brīžam pavisam sīkās, mazmazītiņās lietiņas
    Tā vakarrīt, kad vairākus gadus nesatikts draugs (to minēju jau savā iepriekšējā ierakstā) man novēlēja veiksmīgu nedēļu, pievienojot ziņai daudz daudz puķīšu..
    Tā šopēcpusdien, kad, pārbraukusi no darba, iegāju savā TOPā, lai paspētu nopirkt ko apēdamu pirms darbiņa vakarā.. un tad pārdevēja, kad maksāju par pirkumu, man teica:
    "Jau sen vēlos jums pateikt, kā man patīk šie auskariņi, kas jums.."... samulsu, protams! Bet - citu pircēju aiz manis nebija (un - štrunts par steigu!!) - drusciņ parunājāmies; teicu, ka man daudz to auskariņu, bet ik pa laiciņam uzsēžos vieniem..  Un viņa, man personiski nepazīstama, teica, ka šodien sajūtoties plika, jo esot aizmirsusi savus auskariņus ielikt..
     Ak, dieniņ!, cik pazīstama sajūta!!   Es arī sajūtos plika, ja aizmirstu auskariņus vai kādu no ķēdītēm kaklā.. vai kādu no savām rokassprādzēm.. Tās ir tās lietiņas, it kā sīkas, bet tik ļoti nepieciešamas, lai sajustos labi.. Katram tās savas, protams!!
    Lai daudz mums tādu mazu, bet nozīmīgu lietiņu labai pašsajūtai! Un - lai nav grūti pateikt kādu jauku vārdiņu otram, kas reizēm nozīmē daudz!