čingizhans savas tuntulēja tedīšos, ādolfs ar joski lāģeros - visi muļķi. solis, bruncis, kurpīte...un visi mirst, nekādas termodinamikas, nekādu lādiņu...viss. vienkārši un smuki. vai ne
un pat lietainā laikā, nu tak neveras viņai vaļā tas salokāmais lietussargs, iespītējies maita, bet viņa kaut kā to tomēr pierunā...pa trolejbusa logu skatos, nosvīdis logs, es ar pirkstu to noslauku un skatos, smaidu. Jā, meitenes izdaiļo pasauli, pilsētas un trotuārus. Ir kur aci uzlikt. A ko, čoini