Tālums nešķir,ja sirdis ir tuvas!!!

man liekas ,ja abus vieno kaislīga mīlestība tad šim domu graudam nav taisnība,tas varētu līdzēt gadījumos kad nav pretmīlas,lai tas otrs-a atdziest.

nu gluži tā nav, bet dažreiz gribētos lai tas izzušanas process būtu vienkāršāks/iisāks ...

ne visiem.

Ne jau nu tik strauji, bet ir, bez šaubām .... tam ir vajadzīgs laiks, esam taču dzīvi cilvēki    

ne gluži...mums jau tā gribētos gan, bet nesanāk ...katrs esam ar savu ES...vienam viss viegli, citam nāk caur mokām un visu par un pret izanalizēšanu...

Vajadzīgs laiks. Bet nosēdums paliks.

        Ja putns aplido citu ziediņu, ko tu vari padarīt? Pelnīts,nepelnīts,bet tavs liktenis !

Tiesi ta esam dzivi ,jacensas ar sapratni atlaist

Tā jau nu nav, ir kas palik sirdī uz mūžu. Apskaties kautvai dabā uz svārkiem vai gulbjiem, ja tie zaudē dzīvesbiedri, tad pavada visu atlikušo mūžu vienatnē, kas to lai zina, kas darās viņu sirdīs, daba tak tomēr prasa savu ...

Atkarīgs no tā,cik dziļi tajā sirdī ir iekšā!
Jo dziļāk,jo grūtāk dabūt ārā...
Un tam-vai ir vai nav no acīm prom,ir maza nozīme!

...mīli savu Tuvāko....   savu pēdējo krekliņu...novelc Tuvākajam

Ja cilvēku ilgu laiku neredz,tas aizmirsīsies ātrāk.

Ja bija pa īstam, attālums nav tas, kas liek aizmirst, drīzāk laiks un klāt iegūtā pieredze, sevis urdīšana un atbilžu meklēšana izdara savas korekcijas.