..sāpīgi..bet mēs gūstam pieredzi..

neviena kritušā neredzu....

Man tiem ir šāds

arguments !

..paši vainīgi, ka cēlāmies un kritām..
Un labi, ja esam otru piecēluši

...tikai tad ,ja krituši sāpīgi...

Nepatīkami ir pats fakts- vilties savos pieņēmumos -tomēr- tā " celšanās un krišana"-  tā ir katra paša izvēle... un neuzliek par svētu pienākumu citiem atbilst tam, ko nu tas cēlājs un kritējs ir sev iedomājies.

Ir sāpīgi, bet paši vainīgi- nav ko iedomāties priekšlaicīgi to cilvēku izdarības, kas mums būtu pa prātam.