Ļoti mīļš vēstījums , Vasilij !    Viņai noteikti bija patīkami to dzirdēt , uz mākoņmaliņas sēžot un Tavu rūpīgo darbošanos - vērojot ...   

nezinu gan, kādā veidā Tava Sieviņa no Velēnu apakšas izlīdīs-tā Uguns, kas zem Klona...kur akmeņi jāpārvar-bet es tevi varu mierināt-tas var būt tikai kā vulkāns-redzamā veidā-izšauties Zemes kodola saturs...bet tas būs tikai daļa-maza parādība no Sieviņas-silti mīļotās... saule silda tikai virspusi-Ādiņu tai...un tevi līdz ar to.

Es arī bieži eju uz kapiem ...

Tā vien rādās, ka Brituku ģimenītes galva kaut kur iestrēdzis starp esošo dzīvi un pagātni. Laiks atlaist mīļoto, lai visiem  dzīve rit tālāk jau ar citiem  notikumiem. No bijušā atstāt to skaistāko - mīlestību.