Aha!! pat ļoti labi atceros!! ;(

Atceros,tas bija tik mokoši,nogulēt slimnīcā pusgadu pec operācijas.labi ka tagat vis ir

.....atceros gan.......

atceros gan... kad draugs (nu jau bijušais) pazuda bez ziņas un miņas... un pēc pāris dienām pārradās, it kā nekas nebūtu noticis... bez paskaidrojumiem...

  Negribu atcerēties!

Atceros....kad kāds ļoti tuvs cilvēks kuram uzticējos mani piekrāpa....bet,tagad toties esmu tam pateicīga,jo dēļ tā manā dzīvē daudz kas mainījās uz labo pusi.

jā,kad pagājušo gadu apglabāju mammu!

Vīrieši neraud,bet man iesit asaras acīs,kad ir kaut kas jauks,t.i. prieka asaras.

Jā, par sunīša pārdzīvojumiem kādā blogā , nopietni ..., ne nu tieši asaras bira , bet aizķēra ļoti, jo sižets par cilvēku attiecībām bija ..., kad kāds lido pie kāda !!!!!!!!!!!!!! un šis kāds lauž viņa sirdi ..., skumji ...

Jā trīs dienas atpakaļ un vēl vakar...

aiz aizvainojuma ,kuru man izteica nepelniti. ta jau saka,ja gribi dabut sev launumu,tad izdari kaut ko labu. un ta ari man ar tagadejo viru.kurs man nenoverte ,ka cilveku un tas man liek briziem raudat

Diemzēl atceros,cilveka,kuru es uzskatiju par draugu nodevibas deļ.