Tā kā laiks mums jēdziens tāds relatīvs , tad arī attieksme pret tā vērtību mainās līdzi notikumiem, ar kuriem tos mirkļus piepildu. Svarīgi, ka viņš vispār ir- tas mūsu nenovērtējamais laiks. Par šo dārgumu arī paceļam šampanieša glāzes!   Tostam- Līgas Zītares dzejas rindas:
" Nes mani laiks, nes pretī jaunai dienai,
Caur grūtumu ar prieka spārniem nes.
Pirms sāpju brīža izturību dāvā.
Nes pāri nogurumam, pāri pelēcībai nes.
Dod sirdij nebēdnību,
Un dzīvesprieka kausu piepildi līdz malām!
Lai varu pacelt to par tevi, laiks,
un rītdienu, kas pretim nāk!"

Cena tāpat kā televīzijas reklāmām , ja  tērēju sev - nemaksā neko . Ja citiem - katra sekunde bargu naudu maksā ..

Manam laikam ir tāda cena, kādu es viņam uzstādu noteiktajā brīdī. Pārsvarā to var atļauties tikai man tuvie cilvēki.

Mums pieder tik mirklis, pārējais ir pagātne un nākotne

prieksh sevis esmu atradis patiesiibu un mans laiks tagad pieder citiem.

laikam nav cenas, to vajag lietderīgi izmantot, jo laika vienmēr pietrūkst.

Laiks ir nauda,bet nauda nes %!!! ...

Laiks vienmēr ir bijis cenā! Tikai mēs to nemākam novērtēt.

Tākā dzīvoju pa māju,manam laikam nav takses.