Vij perēkli cīrulis no
saules stariem,
Un ausmu ķīvīte vij
savai ligzdai klāt.
Ir zaķi sākuši pa
novakariem
Pa olai nokrāsot un
savos grozos krāt.
Pa sīkām saknītēm, pa
lauku kailu
Nāk Lieldienas un
vēlas kūmās stāt
Tam priekam, kurš sēd
šūpolēs kā gailis,
Tam priekam, kurš ir
visu gadu krāts.
Nāk Lieldienas ar
sengaidīto vēsti,
Uz debesīm kas
skatienus liek celt,
Kas asnu prieku
dvēselē sauc dēstīt
Un pūpolkokos saules
zeltu smelt.