Pēc aģentūras „LETA" ziņām, Eiropas Savienība sākusi darbu pie plāna, kura mērķis būs panākt kopīgu ES bēgļu izmitināšanas politiku, palielinot savienībā uzņemto bēgļu skaitu. Kaut gan bēgļi veido tikai nelielu daļu no kopējās migrācijas apjoma, zīmīga ir pati doma, kas paredz vienmērīgu iebraucēju izmitināšanu visā savienībā.
Nav gan skaidrs, kā to plānots panākt, jo dzīves līmenis dažādās pavalstīs ievērojami atšķiras, un bez piespiedu mehānismiem būs grūti panākt afrikāņu bēgļu apmešanos nabadzīgajās Austrumeiropas provincēs. No plašsaziņas līdzekļiem daudzkārt dzirdēts par Dienvideiropas pavalstu problēmām ar afrikāņu bēgļiem, kuri milzīgos apmēros un visdažādākajos veidos šķērso Vidusjūru. Tieši šīs provinces ir visneapmierinātākās ar esošo stāvokli, jo tām jācīnās ar ES liberālās migrācijas politikas sekām. Tā nu viena nejēdzība rada nākamo, jo tagad ES veicinātā pārrobežu migrācija prasa nākamo soli - piespiedu cilvēku izvietošanu visā savienībā, mazinot migrācijas radīto spiedienu uz galvenajiem tranzīta un apmešanās punktiem.
Protams, ka bēgļi jau pēc definīcijas ir cilvēki, kas bēg no savas dzīvības un veselības apdraudējuma, bet nav skaidrs, kāpēc šī bēgšana notiek tik lielos attālumos. Tas liek šaubīties par migrācijas cēloņiem un rada bažas, ka patiesais iemesls ir tieksme pēc augstāka dzīves līmeņa. Šķiet, ka vairumā gadījumu daudz saprātīgāk organizēt bēgļu nometnes tuvējās valstīs, kas pēc savas kultūras un dzīves līmeņa ir atbilstošākas, vienlaikus cīnoties ar bēgļu kustības rašanās cēloņiem - karu, despotiskiem režīmiem, ūdens trūkumu u.tml. Migrācijas politikas pamatā jābūt iespējai bēgļiem droši atgriezties mītnes zemē, nevis to iekļaušanai svešās sabiedrībās. Āfrikas un Āzijas bēgļu migrācija uz Eiropu radīs jaunas kulturālas, ekonomiskas un etniskas problēmas jau tā saimnieciskā un kulturālā haosā grimstošajā Eiropas Savienībā.
Ivo Rubīns
Avots:
Atgriežamies pie ierastās tēmas-politika. Kurš nu uz kurieni bēg, bet bēg daudzi.