Ko jūs vēl nezinājāt par reinkarnāciju? (http://orb.lv/profile/?id=179846&show=blog&entry=73240)
Pievienots: 28. Augustā, 00:17, 47 komentāri

Man no seniem laikiem bija aizķērušies daži interesanti raksti. Piedāvāju nelielu konspektu. Šī nav nekāda sludināšana. Tikai vispārējai inteliģencei.

1. Agrīnajā kristietības mācībā bija iekļauta reinkarnācijas doktrīna un līdz 6. gs. daudzi kristieši ticēja dvēseles pārdzimšanai. Taču 533. gadā imperators Justiniāns savas sievas Teodoras ietekmē, nesaskaņojis ar pāvestu, sasauca konsīliju un ar viltu panāca baznīcas tēva Origena mācību aizliegšanu. Jāteic, ka šajā konsīlijā (piektajā pēc kārtas) nepiedalījās neviens no Romas bīskapiem un pat ne pāvests Vigilijs pats. Ja neskaita sešus Āfrikas bīskapus, sinodi sastādīja Justiniānam uzticīgie Bizantijas bīskapi. Pāvesta neierašanās iemesls bija viņa protests pret Justiniānu, kurš negribēja piekrist tam, lai konsīlijā Rietumu un Austrumu bīskapi būtu pārstāvēti vienādā skaitā. Lai nu kā, tieši uz šādu boikotu imperators bija cerējis. Pirms konsīlija viņš slepeni sasauca bīskapus uz sapulci, kuras laikā stādīja priekšā ‘’15 anatēmas’’, kas atspēkoja Origena mācības, un panāca bīskapu piekrišanu. Šo sanāksmi viltīgais imperators izmantoja, lai samazinātu pāvesta varu un pasludinātu Origena mācību aizliegumu. Viņa plāns izdevās lielākā mērā nekā bija cerēts. Baznīca pieņēma aizliegumu kā konsīlija izdotu, un turpmāk tas kļuva par galīgu doktrīnu, kāda tā ir saglabājusies pēdējo 1500 gadu laikā.

Neskatoties uz to, ka astoņu konsīlija sesiju laikā netika panākta oficiāla vienošanās par regulām un ka tām vajadzēja pāvestu piekrišanu, tā savlaicīgi arī tika dota. Taču tā attiecās tikai uz, tā saucamo, ‘’Trīs nodaļu’’ strīdu, kuru autori bija trīs sholasti, ko Justiniāns uzskatīja par ķeceriem. Imperators jau bija izdevis ediktu pret šiem vīriem. Taču nekas netika pieminēts par Origenu. Tas, ka pāvests Plagijs I (556- 561) un arī ne pāvests Gregorijs (590-604) nepiemin neko par Origenu Piektā konsīlija sakarā, ir ļoti aizdomīgi. Vēsture klusē par sīkākām šo notikumu detaļām, taču nepārprotami reinkarnācijas doktrīnas aizliegums ir Justiniāna intrigu rezultāts un to nekad nav apstiprinājusi neviena reliģiskā autoritāte.

2. Baznīcas tēvs Origens (185-253) nepārprotami bija izteicies par metempsihozes (reinkarnācijas) esamību:

‘’Katra dvēsele ieiet pasaulē savu iepriekšējo dzīvju uzvaru stiprināta vai kļūdu vājināta. Tās vietu šajā pasaulē nosaka tās pagātnes netikumi un nepilnības. ‘’ (‘’De Principalis’’.)

‘’Vai nemaz nav saskaņā ar veselo saprātu domāt, ka dvēsele nezināmu iemeslu dēļ (un es runāju atbilstoši Pitagora, Platona un Empedokla viedokļiem) pārdzimst jaunā ķermenī savu pagātnes darbu ietekmē? Dvēseles rīcībā uz noteiktu laiku atrodas ķermenis, kurš savas mainīgās dabas dēļ dvēselei beigās vairs nav derīgs, un tādēļ tā nomaina šo ķermeni uz citu.’’ (‘’Contra Celsum’’).

3. Taču, neskatoties uz visiem aizliegumiem, selektīvu evaņģēliju iekļaušanu Bībelē un grāmatu dedzināšanu imperatora Konstantīna (272-337) laikā (325. g. Nīkajas koncils), tomēr Jaunajā Derībā ir saglabājušās dažas vietas, kuras IT KĀ var interpretēt kā netiešu norādi uz reinkarnāciju un karmu. Dženīna Millere savā rakstā ‘’Reinkarnācija un karma Bībelē’’ min:

‘’Mateja evaņģēlijā, 11:13-14; 16:13. Jēzus jautā saviem mācekļiem: ‘’Ko ļaudis saka par Cilvēka Dēlu, kas Viņš esot?’’ (Mateja 16:13) un mācekļi atbild: ‘’Citi saka: Jānis Kristītājs, citi: Ēlija, vēl citi: Jeremija vai kāds no praviešiem.’’ Kā gan Jēzus var tikt uzskatīts par kādu no šiem cilvēkiem, ja ne attiecībā uz iepriekšējo dzīvi? Elija un Jeremija dzīvoja vairākus gadsimtus pirms. Kas attiecas uz Jāni Kristītāju, tā kā viņam nesen [tai laikā] bija izpildīts nāves sods, tad nevarēja notikt reinkarnācija, taču izskatās, ka daži cilvēki domāja, ka viņa gars iedvesmo Jēzu. Ja cilvēki šādi runāja, tad viņi acīmredzami pieņēma doktrīnu par patiesu. ‘’

‘’Jēzus pats saka saviem mācekļiem, kas Jānis Kristītājs bija iepriekšējā dzīvē: ‘’ Jo visi pravieši un bauslība pravietojuši līdz Jānim. Un, kad jūs gribat saprast, viņš ir Ēlija, kam bija jānāk. Kam ausis ir, tas lai dzird.’’ (Mateja 11:13-14)’’

‘’Tātad pats Jēzus apgalvo, ka Elija reinkarnējies kā Jānis Kristītājs. Tas ir atkārtots un apstiprināts Mateja evaņģēlijā 17:12: ‘’Bet Es jums saku: Ēlija jau ir atnācis, un tie viņu neatzina, bet ar viņu darīja, ko gribēja. Tā arī Cilvēka Dēlam būs jācieš no viņiem. Tad mācekļi saprata, ka Viņš uz tiem runāja par Jāni Kristītāju.’’ ‘’

(Piezīme no manas puses: lai gan tas vēl nepierāda, ka Jēzus uzskatīja, ka Jānis Kristītājs ir Elijas nākamā inkarnācija. Tikpat labi var apgalvot, ka Jēzus salīdzina Jāni ar pravieti Eliju, domājot, ka viņš ir kā Elija. Ezoteriķiem kā vienmēr klibo loģika un vēlamais tiek pieņemts par esošo, lai gan nav izslēgta tieši šāda iespēja. Kas attiecas uz tā laika cilvēkiem, viņi var ticēt, kam grib, tas vēl nenozīmē, ka arī Jēzus tā uzskatīja.)

Jebkurā gadījumā, Jēzus nepiešķir reinkarnācijai lielu nozīmi. Tālāk Jēzus jautā saviem mācekļiem: ‘’Bet ko tad jūs par Mani sakāt, kas Es esmu?’’ (Mateja16:15), un Sīmanis atbild, ka viņš ir Dzīvā Dieva dēls, ka nekam citam nav nozīmes, kas iepriecina Kristu, ‘’kurš nekavējoties ieceļ viņu par savas baznīcas stūrakmeni’’ (citi pētnieki gan apšauba, vai Jēzum vispār bija nodoms par baznīcas izveidi).

Vēl viena norāde uz reinkarnāciju un karmu pēc Dženīnas Milleres domām ir stāstā par aklo.

‘’ Mācekļi Jēzum jautā:"Rabi, kas ir grēkojis, viņš pats vai viņa vecāki, ka viņš neredzīgs piedzimis?" (Jāņa 9:2-3) Kā gan cilvēks varētu būt grēkojis vēl pirms savas dzimšanas, ja vien ne savā iepriekšējā dzīvē? Apustuļi nejautā, kāds grēks radījis aklumu, bet gan ‘’kurš’’ grēkojis, pieņemot par pašsaprotamu, ka grēks varētu būt radījis šādas drausmīgas sekas.

Turklāt, grēku varētu būt veicis vai nu pats cilvēks iepriekšējā dzīvē vai arī viņa vecāki. Tas arī nozīmē to, ka vecāku grēki var skart viņu bērnus, kas ir Bībeles mācība, un ka dvēsele pastāv un maksā par iepriekšējo dzīvju apgrēcībām.
Jēzus neatraida apustuļus par šādu jautājumu. Ja doktrīna būtu viņam sveša, tad viņš būtu teicis viņiem, ka tie runā muļķības. Viņš vienkārši pauž citādu attieksmi. Viņa atbilde: ‘’Ne viņš ir grēkojis, ne viņa vecāki, bet Dieva darbiem vajag parādīties viņā.’’ (Jāņa 9:3)) parāda, ka ne vienmēr karma (un līdz ar to tās pavadone – reinkarnācija) tiek saprasta pareizi un ka cilvēka nelaimes ne vienmēr vajag attiecināt uz karmu.’’

4. Bez Origena reinkarnācijas doktrīnas piekritēju vidū vēl ir minami tādi ievērojami cilvēki, kā Sokrats, Platons, Pitagors, Pindars, Hērodots, Cicerons, Vergilijs, Ovidijs, Hipatija, Tertuliāns, Sv. Augustīns, Filo Jūdeuss, Paracelzs, Bēme, Spinoza, Leibnics, Šopenhauers, Gēte, da Vinči, Bruno, Kants, Bleiks, Šillers, Lesings, Herders, Gēte, Hēgelis, Šopenhauers, Hēgelis, Emersons, Toro, Vitmens, Braunings, Flobērs, Vāgners, Kiplings, Sibēliuss, Maktagarts, Gandijs u.c.

Pitagoram bija pievārds ‘’Mnesarhīds’’, kas nozīmēja ‘’tas, kurš atceras savu izcelsmi’’. Saskaņā ar Diogēna Lāertija ‘’Pitagora dzīve’’, gudrais stāstīja par savām iepriekšējo dzīvju atmiņām.

‘’Kas attiecas uz tiem, kuriem Persefone ir likusi izciest sodu par saviem senajiem grēkiem, viņa no jauna iecēlusi to dvēseles augstākajā Saules gaismā; un no to vidus nāk diženi valdnieki un vīri, kuri ir vareni spēkā un pārāki viedumā; un turpmāk ļaudis viņus dēvē par svētajiem varoņiem.’’ (Pindars)

‘’ Daži bērni dzimst no debesīm, bet citi dzimst no elles, jo visiem cilvēkiem piemīt viņu iedzimtās tieksmes, un šīs tieksmes nāk no viņu gara un parāda to stāvokli, kurā viņi atradās pirms dzimšanas.’’ (Paracelzs)

Par Džordano Bruno interesanti ir tas, ka attiecinot savus uzskatus par kosmiskajiem pārdzimšanas likumiem (ka visa kustība un izpausme norit cikliski, un ka dvēsele iemiesojas cikliski) uz fiziskā ķermeņa darbību, viņš bija pirmais rietumnieks, kurš mācīja par asins cirkulāciju.

‘’Metempsihozes doktrīna ne vismazākajā mērā nav absurda vai nevajadzīga...Atkārtota piedzimšana nav pārsteidzošāka par vienreizēju; viss dabā atdzimst.’’ (Voltērs)

‘’Mēs atrodam metempsihozes ideju parādāmies jau kopš senākajiem un cildenākajiem cilvēces pastāvēšanas laikiem, un tā vienmēr izplatījusies uz Zemes kā ticība cilvēces lielajam diženumam.’’ (Šopenhauers)

‘’Kad es redzu, ka nekas nav iznīcināts un pat ne ūdens piliens nav izniekots, es nevaru ticēt dvēseļu iznīcināšanai...Es ticu, ka pastāvēšu mūžīgi tādā vai citā veidolā. Es neiebildīšu manis jaunam izlaidumam, tomēr, cerot, ka tiks labotas iepriekšējā kļūdas.’’ (Bendžamins Franklins)

‘’Es esmu pārliecināts, ka es esmu šeit bijis tūkstoš reižu iepriekš tāpat kā esmu tagad, un es ceru, ka atgriezīšos vēl tūkstoš reižu...Cilvēks ir dialogs starp dabu un Dievu. Uz citām planētām neapšaubāmi šis dialogs būtu augstāka un dziļāka rakstura. Tas, kas trūkst, ir Sevis-Zināšana. Pēc tās iegūšanas nāks pārējais.’’ (Gēte)

Izmantotā literatūra:

• Jeanine Miller. Reincarnation and Karma in Bible// http://www.share-international.org
• Jeanine Miller. Emperor responsible for ban on rebirth doctrine// http://www.share-international.org
• Felicity Eliot. What reincarnation could have done for history// http://www.share-international.org
• Peter Andreas. Jenseits von Einstein: die Suche nach der Schicksalsformel // Econ-Verlag,1978.

• Bībele. // LBB, 1965.

• http://en.wikipedia.org
• http://en.wikipedia.org