No angļu valodas tulkojis Jānis Stende

Priekšvārds

Nelielā eseja «Vai rases piederībai ir nozīme cilvēka raksturojumā?» lasītājam sniedz ieskatu diskusijā par rasi. Šis temats daudziem var raisīt mulsumu: kāpēc tas vispār vajadzīgs? kāda jēga par to runāt? neesam taču rasisti... Jā, mūsdienās bieži sastopama parādība ir iegūt «rasista» palamu, vien ieminoties par tādu lietu kā «rase». Bet vai tāpēc no tās būtu jāizvairās, no tās jābēg? Rase ir realitāte, un tas uzsvērts arī profesora Ruštona darbos. Multikulturālā Rietumeiropa, kur valdošā ideoloģija noliedz jebkādas rasu atšķirības, slīkst starprasu konfliktos, kuri nav novēršami, ja netiek izprasti to dziļākie cēloņi. Ieskatoties jebkurā plašsaziņas līdzeklī, kļūst skaidrs, ka atsegti tiek tikai konfliktu virspusējie cēloņi. Tas rada neveiksmīgus risinājumus un maldus, bet tikmēr konflikti arvien pieņemas spēkā. Arī Latvija, kas nu jau ir iekļāvusies globalizētajās struktūrās, ar šo jautājumu turpmāk saskarsies arvien biežāk. Tāpēc Latvijas lasītājam būtu jāzina, kas tas ir – «rase»: uzpūsts «bubulis» vai ģenētiska realitāte. Vai tas, ka mēs vai citi pieder vienai vai otrai rasei ko vispār nozīmē? Mūsdienās zinātnieki izsaka prognozes par globalizācijas gaitā paredzamu rasu saplūšanu. Kā mēs redzam, praksē šādi mēģinājumi «sapludināt» rases rada tikai vardarbību un ciešanas abām pusēm. Daudziem var šķist, ka šāda saplūšana vispār ir bez kādām sekām, tomēr drīzāk gan tas ir izplatījies mīts, kas balstās uz stereotipu, ka «ādas krāsai taču nav nozīmes». Gan zinātniskās liecības, gan reālā pasaules prakse rāda citu ainu, un to vajadzētu ņemt vērā, ja mēs vēlamies saglabāt savu tautu un identitāti. Zinošs cilvēks vienmēr ir labāk sagatavots jauniem dzīves izaicinājumiem.

Tajā pašā laikā uzkrītoši ir tas, ka mīti par rasi tiek plaši izplatīti no esošajām varas struktūrām pasaulē. Zinātnieki, kas šai tēmai pievērsušies, nonāk neapskaužamā situācijā. Viņus mēģina atlaist no darba, apvainot par «rasistiem», «nacistiem», «avantūristiem» u.tml. Vērā ņemams spiediens grib tos piespiest bēgt no šīs tēmas, atvainoties «naida runas» medniekiem un pieņemt plašai sabiedrībai iestrādātas formulas. Tas viss liek jautāt – kāpēc? Atbilde, šķiet, ir meklējama mūsdienu globālajos procesos. Dzīves «ekonomizācija» un valstu robežu nojaukšana, pārnacionālo struktūru uzplaukums tiecas cilvēkus novienādot vienkāršos «cilvēkresursos». Rases mūsdienu globalizācijas perspektīvā ir kļuvis lieks šķērslis cilvēku vienādošanā. Tāpēc arī tāds uzsvars ir likts uz šķietamo «rasistu» medīšanu, izsmiešanu, pareizā viedokļa ieaudzināšanu. Šīs mazās esejas autors cenšas nolikt emocijas malā un uz rases jēdzienu paraudzīties no zinātniska skatupunkta.

Jānis Stende

Vai rases piederībai ir nozīme cilvēka raksturojumā?
Interneta eseja: 2001. gada 14. decembrī
J. Filips Ruštons
Psiholoģijas departaments, Rietum-Ontario universitāte
[Šī interneta eseja precizē Ruštona pētījumu grāmatā Rase, evolūcija un uzvedība (3. izdevums, 2000), kura satur vairāk kā 1000 atsauces uz literatūru]

Atbilde uz šī darba virsrakstā izvirzīto jautājumu ir «jā». Ja rases jēdziens neeksistētu, zinātnei to vajadzētu izgudrot (un tā arī notika)! Rases piederībai ir nozīme cilvēku raksturojumā, jo tā atļauj mums paredzēt cilvēku uzvedību, īpaši grupu līmenī.

Zinātnē jēdzieni ir noderīgi, ja tie sagrupē faktus tā, ka no tiem var izveidot vispārējus likumus un izdarīt secinājumus. Prognozes, izmantojot dažādām rasēm piemītošo īpatnību sistematizāciju, var tikt veiktas tāpēc, ka caurmērā ķīnieši, japāņi un korejieši ir līdzīgi viens otram un atšķirīgi no baltajiem amerikāņiem, vāciešiem un krieviem, kuri ir līdzīgi viens otram un atšķirīgi no melnajiem amerikāņiem, haitiešiem un Subsahāras afrikāņiem. Tieši šāda uz rasi balstīta raksturošanas iespēja ir kritērijs, ar kuru tāda hipotētiska kategorija kā rase tiek novērtēta. Kā es parādīšu, rase ir ļoti raksturojošs jēdziens.

Pēdējos 20 gadus mani pētījumi ir bijuši vērsti uz atšķirībām starp trīs galvenajām rasēm, parasti apzīmētām kā austrumnieki (austrumaziāti, mongoloīdi), baltie (eiropieši, kaukazoīdi) un melnie (afrikāņi, negroīdi). Aptuveni runājot, austrumnieki ir tie, kuru senču lielākā daļa ir no Austrumāzijas. Baltajiem senči lielākoties nāk no Eiropas. Un melnajiem lielākā daļa senču ir no Subsahāras Āfrikas. Kopumā ņemot, es neesmu ķēries klāt pie citām grupām ārpus trīs galvenajām rasēm vai šo galveno rasu apakšgrupām, lai gan tās arī ir interesants pētniecības objekts.

Turpinājums sekos...

Avots: http://www.latvietis.lv/index.cgi?action=7&id=2762