Atceros ka savulaik, kad mācījos tehnikumā, mums bija praktiskas nodarbības saistībā ar apgūstamo specialitāti. Labojām traktorus un citu tehniku. Protams meistara uzraudzībā. Un tie agregāti pēc tam reāli devās darbā.
Cik  gan nav dzirdēts ka tagad nabaga studentiņi staigā apkārt prakses vietu meklēdami. Uh. Beigās, atskaitēs tāpat sadzejo to ko nav darījuši...
Mācību iestādēm neesot darba vietu kurās nodrošināt praktikantu iemaņu nostiprināšanu.
Kāds risinājums? Ņemsim par piemēru, teiksim, būvniecību. Ir taču mums kādas mācību iestādes kas gatavo mūrniekus, arhitektus, u.c. kas saistīti ar šo nozari. Ir. Un ir arī kaudzēm noplukušu valsts un pašvaldību iestāžu ēku, īpašumu kas prasās pēc remonta. Gan iekšdarbi gan āra darbi. Arī protams rasējumi, utt.
Nu ko? Doma skaidra... studentam prakse bet  valsts īpašumi lēti sakopti.
Ak es, naivais... šādi strādājot valsts naudiņas izsaimniekošana taču būtu neefektīva. Tad jau laikam nekā... būs studentiem bez prakses iegūt papīru kas apliecina ka šis protot praktiskus darbus, bet ēkām lēni bojā iet.