cerams ka palidzes tas bildes. :)

Vai vari nobildēt un atsūtīt?

ja, to es zinu ka visiem katliem nav vienadas sekcijas, bet metala biezums skiet ka visiem gan ir vienads. Oi, katla nosaukums nav zinams, nav vairs ne papiri ne plaksnite uz katla kur butu noraditi kadi dati.
bet pec sekciju izmeriem un skaita nevara aptuveno jaudu aprekinat?

Dažādiem katliem ir dažādas sekcijas, attiecīgi ari atšķiras kW.  Es varētu palīdzēt ja zinātu katla nosaukumu!

Sveiki.
Zinu, ka neesam pazistami, bet gribu konsulteties sakara ar apkures sistemu.
Vai Jus nezinat, ka varetu aprekinat kW apkures katlam? Vai pec sekciju skaita un to izmeriem?
Paldies jau ieprieks. :)

Viss kas nāk klāt jauns ir labāks, efektīvāks un ērtāks, bet nevis atgriežas pagātnē! Es gan nevaru 100% galvot, bet es neticu, ka tie, kas šajā jomā ir izdarījuši lielu soli uz priekšu pirmsākuma nebūtu izskatījuši ari šādu variantu!

  Kad izgudroja velosipēdu tam nebija riepas. Tās parādījās vēlāk, kad viens vīriņš izdomāja ap riteni aptīt dārza šļauku. Bet līdz tam mocījās ar plikiem dzelzs riteņiem. Manuprāt problēma ir idejā "ja jau tā neviens nedara, tātad nav izdevīgi". Man ir gadījies runāt ar ekspertiem biznesa jautājumos. Paklausoties viņu vērtējumos neviens bizness nevar strādāt tāpēc ka "citi jau to ražo" vai "nebūs pieprasījuma". Neatkarīgi no viņu viedokļa Latvijā ir daži desmiti tūkstošu uzņēmumu, kuri strādā "ražojot to ko citi jau ražo" (piemēram maizes ceptuves ik pa brīžam pazūd un atkal parādās), vai izgudrojot kaut ko jaunu pēc kā "nebūs pieprasījuma" (piemērs ne no Latvijas - Skype. Pirms tā jau strādāja BuddyPhone SipNet u.c. balss telefonijas kompānijas)
:)

Es domāju, ja tiešam no tādas kombinācijas būtu vairāk plusu  neka mīnusu, tad jau laikam to sen jau izmantotu un nemocītos ar speciālām gāzēm!

  Nu esmu dzirdējis tādu ciparu, ka katrs siltumsūknī notērētais kilovats atnes 4 kilovatus siltuma. Mans viedoklis, ka ar kompresoru katrs notērētais kilovats atnestu teiksim 3 kilovatus siltuma (kā nekā arī viņš izmanto papildus vides enerģiju), tātad tomēr būtu enerģijas ziņā izdevīgāks par parastu sildītāju.
  Savukārt pret siltumsūkni parastam kompresoram ir dažas būtiskas priekšrocības - nav jāveido slēgta sistēma ar speciālu gāzi-aģentu.

Eksperementēis neesmu un ciparu man tādu nav, bet vienu zinu ka, priekš darbības ar gaisu ir vajadzīga vairāk enerģija neka tam paredzētām gāzēm, attiecīgi tā enerģija ir elektro kālab ari saku ka tādā gadījuma ir rentābilāk  izmantot vienkārši elektriskos sildītājus!

  Šim viedoklim es atļaušos nepiekrist. Es varu piekrist, ka apsildīties ar kompresoru ir nekomfortabli, tāpēc ka tas trokšņo, bet Klapeirona vienādojums darbojas neatkarīgi no tā. Ja gāzi saspiež - tā neizbēgami uzsilst. Viss jautājums līdz cik atmosfērām. Ja gāzi atdzesē un pēc tam nomet spiedienu tā izrādās aukstāka nekā bija pirms tam, tātad no apkārtējās telpas ir atņemts siltums. Cik daudz tieši, atkal atkarīgs no spiedienu starpības kura ir dabūta. Tieši tāpat kā kondicionēšanas sistēmā tiek saspiests aukstuma aģents un pēc tam atkal spiediens caur droseli tiek nomests lai dabūtu aukstumu. Starpība ir ka kondicionētājā tiek izmantota fāzu pāreja, bet manuprāt tam nav tik liela nozīme, ka reklāma stāsta.
  Žēl, ka mēs nevar runāt par konkrētiem cipariem.

Tas ir ta, ka nav vērta kompresora ekspluatācija, bet ir jēdzīgāk apsildīties ar elektriskiem radiātoriem!

  Dikti niecīga efektivitāte - tas ir cik procentu?

Izmantojot gaisu, bet nevis speciālās gāzes efektivitāte ir dikti niecīga, tad jau ledskapi varētu darbināt uz gaisa, bet ne uz freona! Gaisa siltuma sūknis nenozīme, ka tas strādā uz gaisa, bet saucas ta jo ņem to siltuma enerģiju no gaisa!

  Par ko es gribēju pajautāt - pieņemsim ka man sagribējies nedaudz modificēt standarta iekārtu. Tā piemēram es iegādājos pavisam parastu gaisa kompresoru. Es skaidri zinu, ka kompresoram strādājot balons ar saspiesto gaisu uzkarst. Ja es izmantoju šādi iegūto siltumu - kāds iznāk lietderības koeficients šādai triviālai iekārtai?
  Pāri palikušo saspiesto gaisu, kurš jau atdevis savu siltumu es attiecīgi caur droseli nometu ārpus telpām (lai viņš tu auksts skrien projām).

jēzus..... neko no šitā nesaprotu :D

Novietojums. Lai no siltumsūkņa darbības iegūtu lielāko efektu, jāizvēlas pēc iespējas labākā tā novietošanas vieta. Vispirms tas nozīmē, ka iekštelpas daļu vēlams stiprināt pie ārsienas, lai siltums tiktu pūsts uz mājas vidu un atbilstošā attālumā no griestiem, lai nekas netraucētu gaisa cirkulācijai. Āra daļa pie fasādes jāstiprina aptuveni 60 cm no zemes un ne mazāk kā 10 cm attālumā no sienas. Saulaina un sausa vieta vienmēr nodrošina labākus darbības apstākļus nekā tumša, auksta un mitra, tomēr gaisa siltumsūknis darbojas neatkarīgi no tā, kurā debespusē tas ir novietots.

Nodrošina vienmērīgu siltā gaisa izkliedi.

Temperatūra. Augstā automatizācijas pakāpe nodrošina arī vēlamās temperatūras iestādīšanu un uzturēšanu. Jo atvērtāks ir telpu plānojums, jo efektīvāka ir siltumsūkņa darbība. Jo atvērtākas iekšdurvis, jo labāk. Siltums izplatās, pamatojoties uz to, ka temperatūra cenšas izlīdzināties. Piemēram, ja starp divām istabām temperatūras starpība ir 2oC un durvis ir vaļā, starp šīm telpām rodas gaisa kustība. Daba mīl līdzsvaru. Ja telpā kļūst siltāks (piemēram, saule, kamīns), sūknis samazinās savu jaudu. Temperatūrai pazeminoties, tas atsāks darboties. Reizēm, lai siltums labāk izplatītos un jūs iegūtu vēlamo istabas temperatūru arī tālākajās telpās, piemēram, 22oC, uz vadības pults tā jāiestāda augstāka, piemēram, 24oC. Ja vēlaties ātrāku gaisa cirkulāciju, siltumsūkni iespējams pārslēgt uz pastiprinātas darbības jaudu. Ja uz otro stāvu ir atvērta kāpņu telpa, siltumam ir iespēja kāpt uz augšu. Augšstāvā parasti atrodas guļamistabas, kur temperatūra, dabiski, nepieciešama zemāka. Tomēr ja, savdabīgā plānojuma vai citu iemeslu dēļ, galējās istabas vienā vai otrā stāvā nepieciešamas siltākas, tajās var vai nu ieslēgt nelielus elektriskos sildītājus ar termostatu, vai arī iegādāties vēl vienu tādas pašas vai, ticamāk, mazākas jaudas siltumsūkni.
Starp daudzajām funkcijām īpaši lietderīga ir minimālās gaisa temperatūras uzturēšana ilgstošas prombūtnes laikā. To iespējams samazināt līdz +8oC vai +17oC (atkarībā no modeļa). Tā ir iespēja gan neizsaldēt ziemas māju, gan vasarnīcā ierasties, negaidot gājputnu atlidošanu. Šī funkcija ļauj ar mierīgu sirdi doties atvaļinājumā vai ciemos. Siltums mājās tiks uzturēts arī bez jūsu klātbūtnes.

Kondicionēšana. Gaisa siltumsūkņus mēdz saukt arī par komfortsiltumsūkņiem tāpēc, ka tie karstā laikā izmantojami kā gaisa kondicionētāji.

Gaisa kvalitāte. Šī iekārta ne vien atvieglo jūsu ikdienu un ietaupa izdevumus, bet arī ievērojami uzlabo gaisa kvalitāti telpās. Gaisa siltumsūknī, atšķirībā no citiem siltumsūkņiem, ir iebūvēta daudzpakāpju filtrēšanas sistēma. Piemēram, TOSHIBA siltumsūkņu DAISEIKAI modeļu filtri ne tikai attīra gaisu no putekļiem, bet arī no vīrusiem, baktērijām, ziedputekšņiem, pelējuma sēnītēm un cita piesārņojuma. DAISEIKAI modeļos ir arī iebūvēts gaisa jonizators. Iekārta nesadedzina skābekli un gaiss telpās ir patīkamāks gan cilvēkiem, gan telpaugiem. Tas ir ļoti būtiski, jo vismaz tajā laikā, ko pavadām mājās, mums ir iespēja elpot tīru gaisu.

Apkope. Gaisa siltumsūkņa apkope ir ļoti vienkārša un veicama pašu spēkiem. Tās būtiskākā daļa ir filtru tīrīšana, jo tie gan attīra gaisu no piesārņojumiem, gan pasargā pašu siltumsūkni. Regulāra filtru apkope uztur siltumsūkņa darbības efektivitāti un palielina tās ilgumu.

Protams, ir mājas, kuras ir tuvu ideālām gaisa siltumsūkņa uzstādīšanai, ka arī tādas, kuras nav tam piemērotas. Tomēr tas ir vērā ņemams alternatīvās apkures veids.

Gaisa siltumsūkni profesionāls EKOPLUSS darbinieks uzstādīs vienas dienas laikā jebkurā gadalaikā un jebkurā Latvijas vietā. Projekta izstrāde nav nepieciešama, pietiek ar ēkas plāna izpēti, lai vienotos par jūsu vēlmēm un vajadzībām piemērotāko gaisa siltumsūkņa modeli un maksimāli atbilstošāko tā uzstādīšanas vietu. Sarežģīta plānojuma gadījumā mūsu speciālists aizbrauks pie jums.

Gaisa siltumsūknis ir ekoloģiska un ekonomiski izdevīga apkures iekārta, konstruēta un speciāli pielāgota ziemeļvalstu klimatiskajiem apstākļiem. Tā ir piemērota privātmājām, dzīvokļiem, vasaras mājām, birojiem, veikaliem, kafejnīcām, noliktavām, garāžām. Tā ir moderna, salīdzinoši vienkārši uzstādāma, lietošanā ērta un droša apkures sistēma par labu cenu, kas atmaksājas salīdzinoši ātrāk nekā citas iekārtas.

Lai uzstādītu gaisa siltumsūki nav nepieciešami sarežģīti un laikietilpīgi rakšanas, urbšanas un mūrēšanas darbi, esošo grīdu pārbūve par siltajām grīdām un speciālu telpu izbūve. Nav piesaistes pie mājas. Nav atkarības no kurināmā piegādes un tā kvalitātes, gaiss ir visur un par brīvu. Salīdzinājumā ar laikietilpīgo, nogurdinošo un klātesamību pieprasošo kurināšanu ar malku, cieto vai šķidro kurināmo, gaisa siltumsūkņa siltums tikai jānoregulē. Ar distances vadības pulti iespējams regulēt gan temperatūru, gan gaisa plūsmas virzienu un stiprumu.

Apkures sezonas laikā siltumsūknis spēj nodrošināt līdz 90% no nepieciešamā siltuma (šis cipars lielā mērā atkarīgs arī no tā cik liels ir siltumzudums no telpām). Ziemas mūsu platuma grādos kļūst aizvien maigākas, tomēr sezonas īslaicīgajos aukstuma periodos papildus būs jāizmanto arī esošā iztīrītā un "iekonservētā" apkure, krāsns, kamīns vai elektriskais sildītājs.

Pieslēguma jauda. Iekārtas drošībai un darbības stabilitātei nepieciešama viena fāze ar sazemējumu un 10A drošinātājs. Uzstādot modeļus DAISEIKAI RAS-16ND un DAISEIKAI RAS-M18 nepieciešama viena fāze ar sazemējumu un 16A drošinātājs. Kompresoru darbina līdzstrāva - tas nozīmē, ka iekārtai ir augstāka energoefektivitāte un mazāks kopējais elektrības patēriņš. Enerģijas klase A apliecina iekārtas atbilstību augstākajiem enerģijas taupības parametriem.
Elektrības zuduma gadījumā, tai atjaunojoties, siltumsūknis turpina darboties iepriekš iestadītajā režīmā.

Gaisa siltumsūknis sastāv no divām daļām - ārējās ar kompresoru un lielu radiatoru, kuru stiprina pie ēkas ārsienas un iekšējās ar siltā gaisa pūtēju, un tālvadības pults.

Abas siltumsūkņa daļas tiek savienotas ar divām caurulītēm, pa kurām plūst dabai šobrīd draudzīgākā gāze R410A. Kompresora darbības rezultātā saspiestā gāze kļūst karsta, aizplūst uz ierīces telpas daļu un atbrīvojas no siltuma, kuru ventilators kā siltu gaisu izpūš iekštelpās. Tad gāze atkal atgriežas noslēgtās sistēmas āra daļā un izplešoties kļūst pat –50oC auksta. Cauri āra daļas radiatoram plūstošais gaiss, pat, ja tas ir –20oC temperatūrā, spēj uzsildīt auksto gāzi. Tādā veidā siltums tiek iegūts no dabas.

Lietderības koeficients. Atkarībā no gaisa temperatūras tas ir līdz pat 1 pret 5 (par katru patērēto latu tiek iegūts līdz 5 latu vērts siltums). Mūsu klimatiskajos apstākļos apkures sezonā caurmērā tas ir 1 pret 3. Daudz, protams, ir atkarīgs arī no tā, cik siltumnoturīga ir māja un kāda ir tās iemītniekiem vēlamā, gribētā gaisa temperatūra tajā.

Izvēle. Gaisa siltumsūknis ir liela un nopietna mājas apsildes sistēmas daļa. Ir svarīgi lai tā darbotos labi, tādēļ jāraugās, lai izvēlētais modelis tiešām būtu piemērots ziemeļvalstu klimatiskajiem apstākļiem. Tas nozīmē, ka tam ir ekstra izolācija un siltumvadi kompresora un pamatnes sildīšanai.
Izvēloties siltumsūkni, uzmanība jāpievērš arī tam kāds ir lietderības koeficients un siltumatdeve pie zemām āra gaisa temperatūrām, kā arī ražotāju ieteiktā zemākā temperatūra pie kuras darbojas siltumsūknis.
Svarīgi, lai preces pārdevējs un uzstādītājs būtu viena un tā pati kompānija - tad nepieciešamības gadījumā jums būs pieejams arī serviss. Uzņēmuma, kas nodarbojas tikai ar pārdošanu, bet uzstādīšanu iepērk no cita uzņēmuma, galvenā interese ir pārdošana. Šodien tā ir viena prece, rīt, iespējams, cita. Tadēļ labi ir noskaidrot, kurš nodrošinās nepieciešamo servisu.

Konstrukcija droši vien sastāv no kompresora, sistēmas ar aukstuma aģentu, iztvaikotāja un kondensatora?

Uzmanīgi uzklausīšu!