http://www.ziedot.lv/lv/project/374

2008. gada 7.novembris
„Svētība zemei.
Sīka cerība, sīka ticība nāk uz zemes šīs,
Uz zemes šīs, mūsējās, Dievs ir atnācis.
Plešas mīlestība, daudz būs saticība,
uzticība, gaisma nāks.
Tici ,cilvēk mīļais, tici!
Jau Dievs ir šeit,
visu mīlošs, visu redzošs,
cilvēkos viņš ir un visu varošs, visu dodošs,
šeit viņš atnācis.
Īstais Radītāj Tu zini Tavi bērni mēs,
Droši savu dzīvi dodam Tev to mēs.
Grūti dažiem ticēt Tavai svētībai,
Grūti dažiem ticēt Tavai esībai.
Tomēr pienāks laiki, kad mēs visi bērni,
Visi Tavi bērni mājās aiziesim.”

"Gundegas vēlējums visiem Jaunajā 2009. Gadā -
Novēlu Jaunajā Gadā ticēt vairāk saviem spēkiem, izprast pasaules īsteno uzdevumu, rast īsu ceļu kā nokļūt pie sava mērķa un Gaisma un Mīlestība lai pavada Jūs!"  

Pilnīgi piekrītu Ilonai un Rivaldo...
Pati esmu ne reizi vien piedzīvojusi to it kā sākumā negaidīto, nevēlamo pārtopam par izšķirošo un pozitīvo...

ka nekas shajaaa dziivee nenotiek nejaushi
Zem shii es parakstos divkaart un boldaaa! :)

Ilona M., nu absolūti precīzi Tu mani esi sapratusi:))

Ak vai cik bieži tā gadās.Un tad izrādās,ka tieši tas,ko uzskatīju kā vislielāko nelaimi,izrādījās par tādu pagriezienu manā dzīvē,kas atbrīvoja no smagas nastas.Nē,neviens nenomira,bet dzīva ar kājām gaisā sagriezās gan.It visam,kas notiek ir kāds iemesls.tikai-kā mēs to spējam pieņemt.Dažreiz tā gribas kārpīties pretī,bet varbūt dažreiz nevajag?Ne jau vienmēr,bet tad,kad jūti,ka patiešām viss grib notikt tieši tā kā nevēlies,kad šķiet,ka visa pasaule sazvērējusies.Bet ja nu uz labu?:)))

Drošvien,ka nekas šinī dzīvē nenotiek nejauši.Visam ir savas cēļoņsakarības...