Gustavs Celmiņš
(1899 - 1968)
Latviešu polītiķis un domātājs, "Ugunskrusta" un "Pērkonkrusta" Vadonis, Lāčplēša Kaŗa ordeņa kavalieris.
Gustavs Celmiņš ir dzimis 1899. gada 1. aprīlī Rīgā. Mācījās Rīgas biržas komercskolā, kuŗu beidza Maskavā. 1917. gadā uzsāka studijas uz Maskavu evakuētajā Rīgas Politechniskā institūtā. Pēc boļševiku apvērsuma atgriezās Latvijā.

1918. gadā viņš kopā ar otru Selonijas krustdēlu, vēlāk pazīstamo kalpakieti kapteini Nikolaju Grundmani ir pirmie, kas izkar jaunās Latvijas karogu pie univesitātes ēkas. Jau 1918. gadā viņš ierodas Cēsīs, kur veicina Cēsu rotas veidošanu. Piedalās Brīvības cīņās (vairāk par šo rotu šeit). Sākotnēji kareivis, vēlāk paagustināts par jaunāko apakšvirsnieku, bet 1919. gada 22. maijā paaugstināts par leitnantu. Pilda Latvijas militārā atašeja Polijā pienākumus. 1921. gadā saņem Lāčplēša kaŗa ordeni. No armijas atvaļināts 1924. gadā.

No 1925. līdz 1927. gadam Gustavs Celmiņš strādā Ārlietu ministrijā. Kā pēdējo ieņēma Ārlietu ministra sekretāra vietu. No amata tika atstādināts polītisku motīvu dēļ. Bija arī 5. Rīgas aizsargu pulka sakaru bataljona rotas komandieris. 1929. gadā beidza Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes filozofijas nodaļu (sk. šeit). Pēc tam bija Finansu ministrijas referents, bet no 1930.gada ieņēma Valsts saimniecības departamenta vicedirektora amatu.

1932. gada 24. janvārī notika Latviešu Tautas Apvienības "Ugunskrusts" dibināšanas sapulce, kurā Gustavs Celmiņš tika ievēlēts par organizācijas priekšnieku. Sakarā ar savu polītisko darbību tiek atbrīvots no Valsts saimniecības departamenta vicedirektora amata. Pēc "Ugunskrusta" slēgšanas 1933. gadā nodibināja Latviešu Tautas Apvienību "Pērkonkrusts" un tika ievēlēts par tās priekšnieku. Gustavs Celmiņš aktīvi publicējās organizāciju laikrakstos "Ugunskrusts" un "Pērkonkrusts" un kādu laiku arī bija laikraksta "Pērkonkrusts" galvenais redaktors.

1934. gada 10. maijā vairāki simti pērkonkrustiešu ar lielgaballaivām izbrauca uz Ložmetējkalnu, kur proklamēja "Pērkonkrusta" projektētu Latviju esošās vietā. Pasākuma dalībnieki parakstīja uzticības zvērestu Gustavam Celmiņam.

Pēc viltusnacionālista Kārļa Ulmaņa 15. maija apvērsuma turpināja cīņu un 13. jūnijā pērkonkrustiešu sapulces laikā tika arestēti 97 cilvēki ar Gustavu Celmiņu priekšgalā. 1935. gada 27. februārī kaŗa tiesa piesprieda Gustavam Celmiņam 3 gadu cietumsodu. Galvenā apsūdzības daļa bija balstīta uz sodu likuma 71. pantu - "par sastāvēšanu nelegālā organizācijā, kuras mērķis musināt uz nepaklausību valsts varas likumīgiem rīkojumiem un, lietojot varas darbus, gāzt Latvijā pastāvošo nacionālo valdību un ministru kabinetu un sagrābt valsts varu savās rokās." 1937. gada 13. novembrī Gustavu Celmiņu izraidīja no Latvijas.

Pēc izraidīšanas Gustavs Celmiņš uzturējās Itālijā un Šveicē. Cīrichē sakarā ar valsts varai nevēlamiem priekšlasījumiem apcietināts un ar valdības (Bundesrat) lēmumu izraidīts no Šveices. Pēc tam kādu laiku uzturējās Rumānijā, kur viņam bija sakari ar nacionālistu organizāciju Dzelzs gvarde, no kurienes pārcēlās uz Somiju. 1938. gadā Gustava Celmiņa vadībā sāka darboties "Pērkonkrusta" ārzemju sakaru birojs.

Gustavs Celmiņš saprata, no kurienes draud vislielākās briesmas, tādēļ pēc PSRS iebrukuma Somijā iestājās somu ārzemju leģiona sastāvā, kur virsleitnanta pakāpē cīnījās pret boļševismu. Pēc kara beigām 1940. gada augustā ar kuģi "Strassburg" izceļoja uz Vāciju.

1941. gada jūnijā pēc Latvijas atbrivošanas no boļševikiem Gustavs Celmiņš beidzot var brīvi atgriezties dzimtenē un atkal pārņēma "Pērkonkrusta" vadību. Strādāja Iekšlietu Ģenerālinspekcijā. No 1941. gada oktobra Latviešu karavīru aprūpes pārvaldes priekšnieks, no 1942. gada - Latviešu brīvprātīgo organizācijas galvenās komitejas priekšnieks. 1943. gadā tika atbrīvots no iepriekšējā amata un pildīja tulka pienākumus latviešu pašpārvaldē.

Izmantodams savu dienesta stāvokli Gustavs Celmiņš bieži devās izbraukumos pa visu Latviju un vadīja "Pērkonkrusta" pagrīdes darbību. Izdeva pagrīdes izdevumu "Vēstījums" (1943) un Latvju raksti "Brīvā Latvija" (1943 - 1944).

1944. gada 14. martā par pagrīdes darbību Gustavu Celmiņu arestēja Gestapo. Pēc vairākkārtējām pratināšanām tika nosūtīts uz Flosenbirgas koncentrācijas nometni. Vēlāk nācās uzturēties Dahavas koncentrācijas nometnē un Insbrukas, Nīderdorfas un Alt-Brakszenes polītieslodzīto nometnēs. 1945. gada 5. maijā viņu atbrīvoja amerikāņu 5. armijas kareivji.

Pēc kara beigām Gustavs Celmiņš uzturējās Itālijā. Dzīvodams Romā izdeva laikrakstu "Brīvā Latvija". 1947. gadā izdod atmiņu grāmatu "Eiropas krustceļos". Čekas aģentu aktivitāte neļauj viņam ieņemt pienācīgu darbības posteni, tādēļ turpmāk ar skaļām polītiskām aktivitātēm viņs neizceļas.

Diženais latvju patriots mirst 1968. gada 10. aprīlī Sanantonio, Teksasā...

Avots: http://www.angelfire.com/la3/gc/bio.htm