Bardaks amigos,katra palaidne var nospiest KLIKT,kaut gan cenzūra ir aizliegta!...

Tad jāatkārto,lai "dežurantei" būtu darbs:
Laimes meklētāji,kuri negrib strādāt,bet meklē lielu algu un maz darba iebrauca arī no PSRS Latvijā,tagad pie brīvības varam braukt uz Rietumiem! Bērnus kārtīgs vecāks ņem līdzi...

Kārtējo reizi kļūdies, Uldi.

Kāpēc dzēsi manus komentārus,kaimiņien,ko es nepareizi pateicu?!!!

Lai pamestu Bērnus-jebkurš iemesls der!
-Pazīstu divus Brāļus-māte aizbrauca peļņā uz Angliju,atstājot mājās 15 un 14 gadīgus dēlus...protams naudu sūtīja un Reizi gadā atbrauca....
Tagad viņiem 26 un 27 gadi!Bet,kad *mammucis* atbrauc-dzirdu-Nevaram sagaidīt,kad šī aizvāksies...Nē viņa nav mūsu māte-mēs abi sitāmies,kā pratām.....
Arī TĀ mēdz būt!

nevajag pat darbu ārzemēs, lai bērni būtu pamesti. ir tik daudz vecāku, kas izšķiras un neredz bērnus. bērnam tad nesāp? sāp. un kā vēl. cik daudz ir vecāku, kuriem vnk tie bērni vienalga. arī tad sāp. kad vecāki strādā arzemē ir tas mierinājums mazlet, ka nepamet, jo nemīl. vājš gan. cilvēki vnk pārāk maz bieži vien izrādas citiem, ka mīl viņus. un tas sāp.

tieshi taa spisti.. ka butu labaak-berns mirst badaa,slimo,neizglitojas vai kadu laiku paliek bez vecakiem un vinjam var dot partiku,veselibu,izglitiibu...??? berns vsmz klust atrak nopietns,atbildiigaaks...un shis jautajums ir visai smags jo vecaki tieshaam ir SPIESTI PAMEST bernus...domaa? citi saprot,citi dusmojas,skumst,ilgojas,dodas liidzi...

Cik ilgi var bērnus zem egles turēt un badā mērdēt? Nav, diemzēl, labāk bez naudas. Protams, briesmīgi ir bez tuvinieku siltuma (tas ir vistrakākais , ko cilvēks var piedzīvot), bet, ja ir bērni, viņus vajag uzturēt, skolot, tas viss prasa līdzekļus. Es viena pati varēšu gar konteineriem staigāt, kad pienāks tas brīdis, kad nebūs vairs darbiņa un algas, bet ar bērniem pie rokas tas ir briesmīgi!!! Labāk tomēr meklēt kaut kādu, lai arī sliktu, izeju.

Es apmēram zinu, ko domā šie palikušie bērni, 4 gadus aizstāju mammu un tēti radu berniem, jo tētim jauna ģimene, bet mamma, lai bērni kaut kā iztiktu, aizbrauca uz ārzemēm...jā viņiem katru mēnesi tika sūtīta naudiņa, labs apģērbs, mantas, kādu citiem nebija, bet viņiem ļoti pietrūka mammas mīlestības, it īpaši mazākajam, viņs tik ļoti ieslēdzās sevī, bija grūti aizklauvēties līdz sirsniņai - ārēji it kā viss labi, bet iekšējā sāpe izpaudās zīmējumos, ko zīmeja katru vakaru un kurus bieži sūtījām mammai...

Tas gan ir nelabi!  Labāk, bez naudas , bet kopā ar saviem bērniem!