dāvanas un sapņi

13. okt 2009. 22:30

Vai var dzīvot dzīvi ar kādu, kura nav blakus fiziski? Vai taisnīgi atdot sevi it kā.. bet saņemt kā nepareizam adresātam sūtītu, bet atpakaļ atnākušu vēstuli, neizsaiņotu dāvanu, .., ja apkārt ir tūkstošiem cilvēku, bet ir tikai viens, kura tuvumu nav lemts sajust  un tikai viņa rokas būtu tās, kurām būtu jāatver šī aploksne vai jāizsaiņo dāvana, kura izmeklēta tieši viņam, bet izrādās viņš to negaida..
vai no atmiņām var radīt šodienu vai tomēr tās vienmēr paliks tikai vakardiena? Un kā iet gulēt, ja nemaz nevēlies sapņot citu sapni, jo ts vienreizredzētais bija tads, ka nevajadzēja pielabot ne formu, nekrāsas, ja tas bija pilnīgs..ja esi saticis cilvēku, kurš nevar but īsts, bet izrādās īstāks par visu. kas jebkad ar Tevi noticis, ja visa dzīvē pēkšņi pārvēršas sapnī, bet sapnī, kuru var kontrolēt.bet pēkšņi kaut kas iztraucē un uzmodina un lai cik izmisīgi tu centies iemigt un sapņot tālāk pēdējais neizdodas..

Atslegas vārdi: sapnis0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (4)

Dzēsts profils 14. okt 2009. 11:20

var. atbildot uz abiem jaut.

Kaija K. 14. okt 2009. 11:16

es tevi lieliski saprotu...jā,dažkārt atmiņas kā dēmons savā apsēstībā uzmācas atkal un atkal...šīs atmiņas ir sāpīgi saldkaislas,  jo liek atcerēties to, ko faktiski nekad neaizmirsīsi....bet bez kā ,iespējams, jādzīvo visu turpmāko dzīvi...

Dzēsts profils 14. okt 2009. 00:19

Skaisti, bet ļoti skumji...

Acīgā j. 13. okt 2009. 22:34

...jā , reizēm tā notiek...un ,lai kā gribētu ,tai paša sapnī neatgriezties...

Autorizācija

Ienākt