Pēdējos gados izdotajās latviešu pareizrakstības vārdnīcās ir atšķirīgi ieteikumi. Dažādības ir gaŗo patskaņu, divskaņu, līdzskaņu dubultojumu, ch un h un vēl citos rakstījumos svešvārdos, ŗ lietošanā un dažos citos jautājumos latviešu valodas vārdos.
1993. gada vārdnīcā ir, piemēram, ķīmija, ķīmikālijas, aistētika, illegāls, chlōrs, himna, dzert, dzeŗu. Bet 1995. gada vārdnīcā tie paši vārdi ir – ķīmija, ķimikālijas, estētika, ilegāls, hlors, himna, dzert, dzeru.
Šogad novembrī paiet 90 gadu, kopš pareizrakstības komisija pieņēmusi jauno latviešu rakstību. Atsevišķi lēmumi par svešvārdu rakstību pieņemti arī 1925. gadā. Latvijas brīvvalsts laikā līdz II pasaules kaŗam, pārvarot dažādas grūtības, šos lēmumus nostiprināja praksē – mācīja skolās, izdeva grāmatas, laikrakstus, žurnālus un rakstīja citus darbus. Bez sevišķām maiņām jaunā latviešu rakstība pastāvēja līdz 1946. gadam.
Bet pēc II pasaules kaŗa no Maskavas bija ieradušies padomnieki, kas Latvijas brīvvalsts laika veikumu uzskatīja par «buržuazisko nacionālismu», prasīja arvien vairāk latviešu valodu tuvināt krievu valodai. Arī rakstībā viņi vēlējās tuvoties pareizrakstības veidam, kāds padomijā pastāvēja līdz 1937. gadam, kad sākās latviešu genocīds un latviešu rakstus padomijā aizliedza. Lielākie grozījumi padomju okupācijas laikā latviešu rakstībā notika 1946. un 1957. gadā. Ar nelielām maiņām šo rakstību prasa ievērot līdz šim laikam.
II pasaules kaŗa beigās uz Rietumiem devās trimdā ap 100 000 latviešu. Viņu izdevumos līdz šim laikam ir saglabāta Latvijas brīvvalsts nostiprinātā jaunā latviešu pareizrakstība. 1993. gadā ārzemju latviešu valodnieku komisija laida klajā šai rakstībai atbilstošu lielu pareizrakstības vārdnīcu.
Padomju valodnieki okupētājā Latvijā zināja par ārzemēs gatavojamo vārdnīcu un steigā gatavoja savu, kas iznāca 1995. gadā (pēc tam izdotas arī mazas pareizrakstības vārdnīciņas).
Rezultāts tam visam ir divējādas rakstības, kuŗu piemēri minēti raksta sākumā. Mums jādomā, kuŗai dot priekšroku.
Latvijas brīvvalsts laikā lietotajā rakstībā centās ievērot pamatprincipus, kas izveidojušies kopš Juŗa Alunāna un citu jaulatviešu darbības laika. Galvenais te ir – svešvārdos viscaur jālieto tādi paši rakstības pamatprincipi kā pašas latviešu valodas vārdos, t.i., tādi paši burtu veidi, tādi paši gaŗo patskaņu lietošanas principi utt. Sīkāk par jauno latviešu rakstību, kas nostiprinājās Latvijas brīvvalsts laikā, varat lasīt žurnāla «Skolotājs» šā gada oktōbra numurā.
Diemžēl atjaunotā Latvijas valstī maz darīts, lai novērstu padomju okupācijas laikā radušos rakstības bojājumus. Lielākā daļa grāmatu, laikrakstu, žurnālu un citu izdevumu joprojām iznāk padomju laika rakstībā. Cik ilgi tā darīsim?
Sabiedrība vēl nav attīrījusies no daudzām padomju laika nebūšanām, arī no kropļojumiem rakstībā, kuŗi bojā arī runāto valodu. Arī skolās māca tikai padomju laika rakstību.
Pašlaik būtu nepieciešama vismaz izvēles brīvība. Pēc 1908. gada, kad pieņēma jauno rakstību, pagāja ap trīsdesmit gadu, kamēr to ieviesa praksē. Rakstība interesē visu sabiedrību. Pēkšņas maiņas tika varmācīgi uzspiestas padomju diktatūras apstākļos. Demokratiskā iekārtā rīkojamies citādi. Bet, lai varētu izvēlēties, sabiedrībai jāzina arī nebojāta latviešu rakstība. Bez 1993. gada vārdnīcas tā redzama dažos laikrakstos, piemēram, «Brīvā Latvija», kas pieejama arī mūsu valstī, apgāda «Memento» izdotajās grāmatās un dažos citos izdevumos.
Arī jaunais laikraksts «Latvietis Latvijā» varētu būt paraugs mūsu rakstības sakopošanā un padomju okupācijas seku pārvarēšanā.

Jānis Kušķis

Avots: http://home.parks.lv