Izejot no darba ejot pa ielu, sajuti siltumu, paceļot galvu un ielūkojoties debesīs ieraugi saulesstarus kuri lēni un maigi slīd lejā no debesīm, tā kā roka slīdētu pa zīda audumu. Visapkārt ir pārņemtu cilvēku brūzma, kuriem pat 1 minūtes laika nav apstāties, padomāt. Visi skrien grābj... Ja varētu kaut vai stundu nostāvēt uz vietas, garām paietu simtiem cilvēku, un katrs no viņiem ir savādāks.