Tad kad pavisam ir rudenīgi,tad kad gribas ietīties mīkstā pūkainā šallē,aiziet uz parku un priecāties par to krāsainību dabā....bet vienai priecāties es sapratu,ka tas nav tas,gribas atkal ar kādu to darīt kopā,atcerēties par nebēdnīgām dienām,varbūt pat apgulties uz kļavu lapu paklāja un pasapņot atvērtām acīm...pasapņot,par to,kāds Tu man būtu blakus uz tā kļavu lapu paklāja....
Atslegas vārdi: ..rudens nostalģija...0
Dzelzs jākaļ kāmēr karsta....Ko šodien mīl,to rīt spēj sāpināt!
Protams.kad tad vēl???
..ne tikai centies...., kad tad ja ne tagad...:)))))))))))
Paldies par atbalstu.Es centīšos
..nu tad uz priekšu...:))))))))))))
oleg vnxxx , tikai neatkāpies. Pievieno domai virzītājspēku! Stāsts labi iesākās... ;) :)
LAI NOTIEK
Gundega, šimēja lietā nevajag bremzes- un kāpēc ne tūlīt pat?
Un ja nu rīt varbūt vējš lapas dubļos būs sametis....
Trakiem pieder pasaule. Vajag ļauties mirklim! :)
vienai ir jauki...
un sapnnot par otru ir jauki...
un rudens ir skaists nezskatotie ne uz ko...
Nu tad rītā?:)
Tad jau labi
Hei,hei es nepārdomāju gan:))
Nu re - pārdomāja
Trauma,pasarg dievs.Tas tāds teiciens.))Varam jau arī pasapņot,ja nepārdomāji ;)
...ak tad tur tā vaina...tad jau nav tik traki:))Bet kapēc bail,bērnības trauma vai kā?:)))))))
Bail no smukām sievietēm . :))
Un kas tad ir tas lielais bet,kas attur?:)
Gribētos gan ,bet....
...Labprāt jau arī pārvērstu,tikai vajaga ar ko,vai varbūt Tu tas būsi?:")
Nevajag sapņot.Pārvērt sapni īstenībā.Un tad gan,kaut uz parku,kaut pasaules malu.